Arī tiesnešus Gulbenē šokējusi ziņa par divu Rīgas kolēģu iespējamo ļaušanos piekukuļošanai.
Arī tiesnešus Gulbenē šokējusi ziņa par divu Rīgas kolēģu iespējamo ļaušanos piekukuļošanai. Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska saka, ka klīdušas leģendas, ka Rīgas tiesneši rīkojoties tā vai šā. Taču citādi ir tad, ja aizdomās turētais ir personiski pazīstams tiesnesis, par kuru gadiem ilgi dzirdētas labas atsauksmes.
“Tomēr tik naivi nedomāju, ka šajā gadījumā būtu darīšana ar izdomājumiem. Vēl jo vairāk tā spriežu tāpēc, ka arī mūsu rajona tiesā ir bijis gadījums, kad it kā puspajokam jautāts, cik ir jāmaksā, lai civillietu tiesā izskatītu ātrāk. Cilvēks kancelejā iesniedza prasības pieteikumu un tā jautāja. Tas bija dīvains jautājums. Visticamāk, tam cilvēkam ir bijusi kāda darīšana kādā citā tiesā, kur radies tāds iespaids. Bet var būt arī, ka jautājums mūsu tiesā izskanēja tikai kā neveiksmīgs joks, kā to arī uztvērām,” saka G.Gulbinska.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki pagājušajā nedēļā aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Irēnu Poļikarpovu un tiesnesi Beatrisi Tāleri. Tiesneses aizturētas par diviem dažādiem kukuļošanas gadījumiem. Drošības iestādes pagaidām neatklāj, kas ir bijuši kukuļu devēji un kādi doto summu apjomi. Abas aizturētās tiesneses apcietinātas.
G.Gulbinska saka, ka personiski pazinusi I.Poļikarpovu, jo ar to vairāk bijis jākomunicē kā ar pieredzējušu un cienījamu kolēģi. I.Poļikarpova bijusi tiesnešu disciplinārlietu kolēģijas, kas darbojas Augstākajā tiesā, locekle. Viņa bijusi arī bieža lektore tiesnešu mācību centra organizētajos kursos jaunajiem un pieredzējušajiem kolēģiem. I.Poļikarpovas specializācija bijusi tiesneša darba ētikas jautājumi. Viņa mēdza uzsvērt, ka tiesnesis nedrīkst radīt divdomīgas situācijas. I.Poļikarpova par tiesnesi strādājusi 30 gadus, viņa radījusi par sevi perfektas tiesneses tēlu ar perfektu uzvedību. Tāpēc G.Gulbinskai esot grūti noticēt šīs tiesneses saistībai ar kukuļņemšanu. “Es strādāju tiesā 20 gadus un šajā laikā esmu satikusies ar I.Poļikarpovu visās tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju sapulcēs,” saka viņa. Saistībā ar šokējošajām tiesnešu kukuļošanas lietām kolēģi daudz diskutējot un izskan arī viedoklis – kāpēc gan noticēt uzreiz visam pilnībā?! Vieglāk ir noticēt, bet loģiski būtu nenoticēt. Tā būtu juridiski korekti. Tajā pašā laikā G.Gulbinska norāda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtā informācija ir pietiekami nopietna.
Viņa uzskata, ka atliek tiesnesim vienreiz pārkāpt to robežu un pēc tam pastāv šantāžas iespēja. Tomēr visticamākā G.Gulbinskai šķiet versija, ka naudu vēlas maksāt personas un negodīgi tiesneši pieņem kukuli par to, lai lieta tiktu izskatīta ātrāk. Tas galvenokārt attiecas uz civillietām.
Tajā pašā laikā G.Gulbinska piekrīt Tiesnešu biedrības viceprezidentes Valdas Eilandes publiski paustajam viedoklim, ka gadījumi, kad tiesneša spriedums tiek atcelts soda mīkstuma vai procesuālu pārkāpumu dēļ, vēl nenorāda uz tiesneša korumpētību. “Mīksti sodi paši par sevi neko neliecina par tiesneša darbu. Ir soda individualizācijas princips,” saka G.Gulbinska. Viņa uzsver, ka Latvijā pagaidām nav sieta jeb sistēmas aizdomīgi mīkstu spriedumu pārrunāšanai ar tiesnešiem. “Nav labas tiesu pārvaldības sistēmas. Līdz šim neviens šādu sistēmu nav radījis,” saka G.Gulbinska, prātojot par problēmām un jaunajai valdībai darāmo tiesus sistēmas pilnveidē. Līdzšinējā prakse ir tāda, ka tiesnešus vajā par procesuāliem pārkāpumiem, par pārrakstīšanās kļūdām, par formāliem pārkāpumiem, no kā neviens nav zaudētājs. Procesuālu pārkāpumu tiesnesim definē kā tīšu likuma pārkāpumu, taču tādējādi nonivelējas robeža, kur, iespējams, šis pārkāpums radies, piemēram, tiesneša pieredzes trūkuma dēļ un kur – tīši.
