Šīgada lietavās un plūdos radītos zaudējumus lauksaimniekiem daļēji kompensēs no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Taču zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsver, ka kompensāciju izmaksu nav paredzēts veikt katru gadu, tāpēc sējumi ir jāapdrošina.
“Tie lauksaimnieki, kuri savus sējumus bija apdrošinājuši, saņems par 5 procentiem lielākas kompensācijas. Turpmāk valsts atbalsta nebūs, tas ir skaidrs. Taču laika apstākļi nav prognozējami – var būt gan liels sals ziemā, gan lietavas vai sausuma periods vasarā. Tas nozīmē, ka visiem, kuri sēj un stāda, vajadzētu tikties ar apdrošinātājiem. Turklāt šo iespēju labāk nodrošina brokeri, kas palīdz saprast un izvērtēt, kādu apdrošināšanu labāk izvēlēties,” stāsta apdrošināšanas riska vadības sabiedrības “Eurorisk Latvia” korporatīvo darījumu vadītāja Ineta Ivašenko.
Šobrīd apdrošināt sējumus piedāvā trīs sabiedrības, tāpēc ar brokera palīdzību var salīdzināt to piedāvājumu – riska apdrošināšanas cenas un iespējamo atlīdzību. “Izskaidroju atšķirības piedāvājumos, kā arī izņēmumus, kādos atlīdzība netiek izmaksāta. Protams, lēmumu – apdrošināt vai tomēr ne, pieņem katrs pats,” informē I.Ivašenko. Nereti lauksaimnieki secina, ka nav vērts apdrošināt sējumus. Tās ir izmaksas, bet zaudējumu atlīdzības saņemšanas nosacījumi ir tādi, kas nebūt neapdrošina visus riskus. “Ja vidēji ir jāmaksā 10 līdz 15 eiro par hektāru, tad tas nav daudz salīdzinājumā ar to, cik lauksaimnieki iegulda sējumos,” atzīst I.Ivašenko.
Ne tikai Gulbenes novadā, bet arī valstī ir maz apdrošinātu sējumu. Līdz 20.novembrim var apdrošināt ziemāju sējumus.
