Pagājušajā nedēļā man bija patīkama iespēja piedalīties Dzejas dienu pasākumā Madonas novada „Bērziņos”, kur savu dzeju lasīja Madonas puses dzejnieki. Pasākums notika nevis telpās, bet jaukā ābeļdārzā. Priecājos, ka saņēmu uzaicinājumu tur būt, lai pārstāvētu dzejnieka Jāņa Poruka muzeju. Diemžēl pasākumā man nācās paust arī skumju vēsti. Pagājušajā otrdienā, 9.septembrī, Grieķijā viņsaulē aizgāja dzejnieka mazdēls Jānis Valavanidis-Poruks. Šis bija viņa 85. mūža rudens. Viņa vienīgais dēls savulaik gāja bojā lidmašīnas avārijā. Tagad var teikt, ka dzejnieka J.Poruka tiešais dzimtas zars ir lūzis. Viņa brāļa Kārļa dzimtas zars gan vēl zaļo.
Muzejā nākas uzņemt arī ekskursantus. Tie ir gan skolēni, gan Latvijas apceļotāji un vienkārši garāmbraucēji. Ekskursijas ir pieteiktas arī šai nedēļai. Esmu muzejā iekārtojusi arī jaunu ekspozīciju, kam devu nosaukumu „Pie laika”. Tajā ir aplūkojami kalendāri, kuru muzeja krājumā bija diezgan daudz. Par to tika gādājuši cilvēki, pārlūkodami māju bēniņus, kur parasti mēdz glabāt vecas lietas, pārskatīdami grāmatu skapjus un tamlīdzīgi. Ekspozīcijā apskatāms vecākais kalendārs, kas izdots 1852.gadā. Mani pašu pārsteidz, cik daudz dažādu kalendāru ir bijis savulaik, piemēram, policijas kalendārs, kalendārs zeltenēm un saimniecēm, biškopju kalendārs, Zobgala kalendārs un citi. Apskatei esmu izlikusi vairāk nekā 40 kalendārus. Arī Druvienas skolas absolventu salidojumā, kas notika šajā vasarā, pie manis nāca cilvēki un teica, ka arī ir gatavi atsūtīt muzejam vecus kalendārus. Esmu dzirdējusi, ka plaša kalendāru kolekcija savulaik ir bijusi galgausnietim Oļģertam Miezītim. Būtu interesanti to aplūkot! Lai ekspozīciju padarītu vēl interesantāku, pie katras divdesmitgades esmu izvietojusi arī konkrēto laika periodu raksturojošus priekšmetus, piemēram, somu, naudu, pulksteni, radioaparātu ar lampām, tālruņa aparātu un tamlīdzīgi. Tas cilvēkos rosina lielāku interesi.
Gatavojos arī Dzejas dienu pasākumam, kas notiks 5.oktobrī. Tas sāksies ar talku, vārīsim arī Buņģa zupu. Ar saviem dzejas lasījumiem aicināti piedalīties visi. Skolas-muzeja dārza ābeles ir pilnas ar āboliem, tāpēc katrs varēs tos nobaudīt un pielasīt arī tarbu. Āboliem no Poruka dārza ir pavisam cita garša un smarža.
Malda Ilgaža
