Viens no aptuveni 6700 Gunāriem Latvijā dzīvo, strādā un muzicē Gulbenē. Gunārs Ozols pārstāv gulbeniešus jau vairāku paaudžu pēctecībā. Viņš lepojas, ka ir īstenais šejienietis. Šo cilvēku novadā pazīst visi, jo Gunārs jau 36 gadus ir populārs mūziķis, sākumā darbojies grupā “Litenietis”, tagad jau labu laiku grupā “Seniori”.
Par savu vārdu viņš saka: “Nekādas vainas! Vēl labāk man patīk savs uzvārds.” Vārdadienu vienmēr svinot, taču nelielā, pašu tuvāko radu, draugu lokā. “Vajag kopā pasēdēt pie galda. Man ir, ar ko kopā svinēt, ir meita, dēls, ir znots,” piebilst Gunārs.
Salīdzinot sevi ar citiem Gunāriem, esot saskatījis raksturīgas kopīgas iezīmes, piemēram, muzikalitāte, atbildīgums, optimisms, godīgums attieksmē pret sevi un citiem. Šīm savām īpašībām Gunārs Ozols esot palicis uzticīgs savā pieredzes bagātajā mūžā. Viņš savulaik ir bijis laikraksta “Dzirksteles” redakcijas šoferis, 14 gadus nostrādājis farmācijā par ekspeditoru, bijis šoferis arī pilsētas pašvaldībā, kad to vadīja Līga Zitāne, šobrīd viņš strādā “LukOil” degvielas uzpildes stacijā Gulbenē un pret savu darbu un kolēģiem izturas ar cieņu. Par sevi Gunārs saka: “Pastāvēs, kas mainīsies.” Viņš nekad nav baidījies no darba un vienmēr ir centies to darīt pēc labākās sirdsapziņas. “Esmu šodien mainījis savu dzīvi par 180 grādiem. Galvenais, ka eju uz darbu ar prieku. Tad viss ir kārtībā,” saka Gunārs.
Joprojām muzicēšana ir viņa sirdslieta. Tagad biežāk muzicējot viens pats vai ar ikvienu, kas gatavs līdzdarboties. Gunāram piemīt partnera izjūta mūzikā. Turklāt viņš gan dzied, gan spēlē sintzatoru, saksofonu un ģitāru. Gunārs arī komponē. Viņa dziesmas ir skanējušas un skan “Radio 2”. Autoram ir savas Jāņu un arī gadumijas dziesmas. Jaungadam viņš veltījis kompozīciju “Nenopūt sveci”. Tā iekļauta Jaungada dziesmu izlasē, kur vienā kompaktdiskā apvienotas dažādu autoru kompozīcijas.
Gunārs saka, ka viņam patīk degošas sveces. Tāpēc arī dziesma ar paša sacerēto tekstu ir par tām. Tomēr vairāk par dabisko liesmu viņam svarīga iekšējā uguns, kas silda dvēseli. Viņam svarīgs pats simbols, jo viņš spriež vairāk garīgās kategorijās.
Gunārs nemēdz gausties par grūtiem laikiem. Ar prieku viņš gaida brīdi, kad viņa ģimenes māja Vidus ielā tiks pievienota pilsētas ūdensvadam un kanalizācijai. Viņš nav no tiem, kuru problēmas dzen smēķēt cigareti pēc cigaretes. “Es nepīpēju,” saka Gunārs.
Citiem viņš savu dzīves recepti neiesaka, jo katram ir savējā. Esot skaidrs viens – šodien darbu Gulbenē atrod tie, kas patiešām grib strādāt. Tos, kas nevēlas darbu, strādāt neviens nespiež. Ar cieņu Gunārs izturas pret tiem, kas šodien vēlas un spēj strādāt individuāli.
