Romāns Lajuks: “Centīsimies jaunajā sezonā sniegt līdzjutējiem daudz priecīgu mirkļu!”
FB “Gulbene” Latvijas 1.līgas čempionātā futbolā šajā sezonā izcīnīja 1.vietu un tiesības piedalīties 2015.gada virslīgas čempionātā. Biedrības “FB Gulbene 2005” valdes loceklis, virslīgas komandas direktors Romāns Lajuks vērtē šo sezonu un stāsta par nākamā gada plāniem.
– Kā vērtējat šo sezonu?
– Neatkarīgās Latvijas 1.līgas čempionātu vēsturē klubam “FB Gulbene 2005” pirmajam ir izdevies atkārtoti iegūt 1.vietu. Kopš 2010.gada, kad tika izveidota biedrības “FB Gulbene 2005” meistarkomanda, tā neapšaubāmi kļuva par stabilu vērtību Latvijas futbolā. Par to liecina kaut vai fakts, ka Latvijas neatkarības vēsturē praktiski visas komandas, kuras ir izkritušas no virslīgas, ir pārstājušas eksistēt vai arī labākajā gadījumā turpina spēlēt, bet jau ar citu nosaukumu. Mums ne tikai ir izdevies saglabāt komandu, bet divu gadu laikā atkal izcīnīt ceļazīmi uz augstāko futbola sabiedrību. Togad gan bija tikai viens neizšķirts, šoreiz – trīs, bet toties uzlabojām vārtu attiecību – guvām 128 vārtus, bet savos vārtos ielaidām tikai 11 bumbas. Interesanti, ka komandas, kuras nobeiguma tabulā ierindojās no 8. līdz 16.vietai, apspēlējām visās 18 spēlēs ar unikālu vārtu attiecību – 104:4! Jau trešo reizi piecu gadu laikā ieguvām arī Latvijas Futbola federācijas Godīgas spēles („Fair play”) balvu. Sezonas laikā saņēmām tikai 25 dzeltenās kartītes un neviena noraidījuma. Esam arī vienīgā komanda 1.līgā, kurai Latvijas Futbola federācijas Disciplinārā komisija neuzlika nevienu sodu par spēļu organizāciju. Te jāpateicas gan stadiona direktoram Ziedonim Lazdiņam un viņa kolektīvam, gan Latvijas Futbola federācijas Ziemeļaustrumu futbola centra vadītājam Arnim Martusevičam, kuri gan parūpējās par laukuma kvalitāti, gan arī par to, lai katrreiz būtu svētku atmosfēra.
– Kas šajā sezonā komandai palīdzēja gūt panākumus?
– Pērn, kad palikām otrie un zaudējām pārspēlēs, pievīla mūsu pašu pašpārliecība un galveno konkurentu nenovērtēšana. Šogad pirms sezonas brīdināju gan treneri, gan spēlētājus – ja paliksim otrie, pēc medaļām uz federāciju neiešu un atstāšu savu posteni. Sākumā likās, ka konkurentu mums tiešām nebūs, taču pēc veiksmīga starta par tādiem kļuva Rēzeknes BJSS. Jūnijā nospēlējām trīs neizšķirtus. Vairākiem puišiem šajā periodā bija dažādi personīgi pasākumi, un nevienā no šīm spēlēm nebijām optimālā sastāvā. Lai neatkārtotos pagājušā gada neveiksme, nolēmām iet “ķirurģisko” ceļu. No dažiem futbolistiem atvadījāmies vai arī viņi aizgāja paši. No jaunpienācējiem zelta vērts kļuva japānis Vaki Atsuši, kurš kārtējo reizi apliecināja šīs valsts futbola kvalitāti (14 spēlēs guva 23 vārtus). Pēc pusotra gada prombūtnes atgriezām publikas mīluli – centra pussargu Sergeju Mišinu. Komandas trenerim Igoram Korabļovam, kurš bija noslogots gan pamatdarbā JFC “Skonto”, gan otrajā riņķī gandrīz visās spēlēs devās laukumā, palīgos tika pieaicināts pieredzējušais UEFA augstākās PRO kategorijas treneris Viktors Nesterenko. Sastāvs stabilizējās, un no jūlija līdz pat čempionāta beigām uzvarējām 16 spēlēs pēc kārtas. Tiesa, līdz oktobrim punktus nezaudēja arī rēzeknieši. Un ilgu laiku pretinieki bija 4 punktu attālumā. Lūzums notika oktobrī. Galvenais konkurents ar fantastisku mūsu līdzjutēju, kuri Rēzeknē ieradās kuplā skaitā, atbalsta palīdzību tika sagrauts viņu mājās ar 4:1. Tas viņiem bija kā nokauts – ja mēs turpinājām uzvaru sēriju, rēzeknieši zaudēja punktus un galu galā mēs viņus pārliecinoši apsteidzām par 7 punktiem. Īpaši gribētos atzīmēt mūsu vārtsargu un komandas kapteini Marku Bogdanovu, kurš svarīgos brīžos glāba komandu jau bezcerīgās situācijās, un uzbrucēju Jāni Lapsu, kuram šī bija labākā sezona – viņš ne tikai pats guva 17 vārtus, dalīja rezultatīvas piespēles, bet ar savu cīņassparu un enerģiju iedvesmoja pārējos komandas biedrus. Esmu pārliecināts, ka tieši Jānis Lapss ir pelnījis labākā novada sportista (sporta spēlēs) balvu. Kopumā sezonas smagumu iznesa 16 līdz 18 futbolisti, kuri apvienoja darbu ar futbolu, gandrīz astoņus mēnešus katru nedēļu vienu brīvdienu veltīja mūsu komandas spēlei.
– Kādi ir komandas nākamās sezonas plāni?
– Divu gadu laikā, kamēr nebijām virslīgā, prasības klubiem ir kļuvušas vēl augstākas un atbilstoši arī finansiāli dārgākas. Ir ieviesti stingri klubu licencēšanas noteikumi, jāveic milzīgs organizatoriskais darbs. Mēs pamazām sāksim treniņus jau decembra vidū, jo jau janvārī startēs virslīgas ziemas kausa turnīrs, kurā diezgan veiksmīgi startējām pērn – būdami 1.līgas klubs, ieņēmām 6.vietu starp virslīgas klubiem. Ne treneru, ne spēlētāju sastāvā pagaidām netiek plānotas izmaiņas. Pakāpeniski veiksim atlasi, bet balstīsimies uz šīgada pamatsastāva spēlētājiem, sezonas laikā, protams, droši vien neiztiksim bez brīvprātīgajiem palīgiem no ārzemēm. Virslīga startēs jau 14.martā.
– Vai atgriezties virslīgā nebūs grūti no finansiālā viedokļa?
– Šķiet, ka atkal būsim komanda ar vismazāko budžetu. Neviens nevarēs konkurēt ar Latvijas čempioniem FK “Ventspils”, kuriem ir apmēram 1 miljona eiro liels budžets, un pagaidām mēs neesam ne tuvu arī pārējiem. Negribas staigāt un lūgt palīdzību, bet ceram uz vietējo biznesmeņu un kompāniju palīdzību, jo galu galā FB “Gulbene” ir sociālais projekts. Visā Eiropā lokālais patriotisms ir lielā cieņā. Bet mūsu uzdevums un galvenais mērķis ir popularizēt un attīstīt futbolu Gulbenes novadā, popularizēt Gulbenes novada un pilsētas vārdu Latvijā un pasaulē, ieinteresēt novada bērnus un jaunatni nodarboties ar sportu un panākt, lai futbola mači pārvērstos par īstiem svētkiem. Viens no kluba galvenajiem atbalstītājiem visus šos gadus bija un ir Gulbenes novada dome. Esam ļoti par to pateicīgi. Iepriecina, ka ir pieņemts lēmums sākt stadiona rekonstrukciju. Jebkurā Eiropas valstī, sevišķi mazajās pilsētās, stadions ir viens no galvenajiem vietējā imidža objektiem. Ne mazāk svarīgi panākt mākslīgā seguma laukuma uzklāšanu. Mākslīgais laukums ir nepieciešams gan jauno futbolistu kvalitatīvam treniņprocesam, gan visiem futbola cienītājiem, kuri piedalās amatieru turnīros. Savulaik, kad pirmo reizi iekļuvām virslīgā, lielajā sanākšanā pirms sezonas, Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons visu klātbūtnē apsolīja, ka tas ir viņa pienākums – atrast līdzekļus mākslīgā laukuma izveidošanai Gulbenē, jo visās pārējās pilsētās, kur ir virslīgas komandas, šāds laukums jau ir. Tagad mēs atgriežamies virslīgā un mēģināsim viņam atgādināt par solījumu. Mēs priecājamies, ka, lai pilnveidotu un attīstītu jaunatnes futbolu Gulbenes novadā un visā Ziemeļaustrumu reģionā, plānveidīgi tiek strādāts pie jaunatnes akadēmijas izveidošanas. Pašlaik Gulbenē veidojas lieliska jauno futbolistu pēctecība. Pastāv nepārtraukta treniņgrupu ķēde. Tas nozīmē, ka futbolam Gulbenē ir nākotne! Katru gadu izšķirties visu sākt no jauna nav viegli. Šogad iedvesmu ieguvām sezonas beigās pēc apbalvošanas ceremonijas Gulbenes stadionā, kad gājām cauri dzīvajam koridoram – gan mazie futbolisti, gan viņu vecāki, gan vienkāršie līdzjutēji spieda mums rokas un viņu acīs varēja saskatīt sajūsmu un prieku. Tādu brīžu dēļ ir vērts turpināt iesākto, kaut arī saprotams, ka priekšā grūts ceļš. Jebkurā gadījumā varam apsolīt, ka vienmēr iziesim laukumā, lai cīnītos, par spīti tam, cik stipri un bagāti klubi stātos pretim. Centīsimies jaunajā sezonā sniegt līdzjutējiem daudz priecīgu mirkļu! Ceram, ka tribīnes būs pilnas ar atbalstītājiem un FB “Gulbene” paliks virslīgā uz ilgu laiku!
