Tikai dažas valstis pasaulē var lepoties ar tik nozīmīgiem ekonomiskiem sasniegumiem, kādus Īrija ir uzrādījusi pēdējo gadu laikā.
Tikai dažas valstis pasaulē var lepoties ar tik nozīmīgiem ekonomiskiem sasniegumiem, kādus Īrija ir uzrādījusi pēdējo gadu laikā.
Septembrī ar Eiropas Savienības informācijas aģentūras un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu es, Ziemeļaustrumlatvijas “Eirope Direct” informācijas punkta vadītāja Indra Logina, piedalījos studiju vizītē Dublinā.
Kas ir Īrijas veiksmes formula?
Dublinā apmeklēja “Europe Direct” informācijas punktu, kurš darbojas publiskajā bibliotēkā, Īrijas Nacionālā bibliotēka, Dublinas Centrālā bibliotēka, “Trinity” koledžas bibliotēka, Īrijas Parlaments, Ārlietu ministrija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Īrijā, Eiropas Parlamenta informācijas birojs Īrijā, Nacionālā banka.
Pēc tikšanās ar īru kolēģiem jāsecina, ka, lai gan Īrija ir ES dalībvalsts jau vairāk nekā 30 gadus un kopumā sabiedrības attieksme pret ES ir ļoti pozitīva, Īrijas valsts iestādes un citas organizācijas daudzveidīgi informē un veicina diskusiju par šiem jautājumiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni un līdzdalību ES notiekošajos procesos.
Uzskata, ka Īrijas ekonomika ir visstraujāk augošā starp Eiropas Savienības valstīm.
Ir vairāki faktori, kas ir pamatā Īrijas straujajai izaugsmei: krasi samazināti valdības izdevumi, kolektīvie darba līgumi, kas palielināja darbaspēka pieaugumu ekonomikā, vērā ņemami ieguldījumi no ārvalstu investoriem, straujš nodokļu samazinājumus, kā arī paļaušanās uz jaunu un apmācītu darbaspēku.
Vidējais darbaspēka vecums Īrijā ir 30 gadi, salīdzinot ar vidējo darbaspēka vecumu pārējā Eiropā, kas ir vairāk par 40 gadiem. Īri veiksmīgi pratuši izmantot ES finansiālo atbalstu, sakārtojot infrastruktūru – ceļus, dzelzceļu, komunikācijas.
Interesējas par politiku
Šobrīd valsts pārvaldes iekārta Īrijā ir daudzpartiju republika. Interesants likās fakts, ka Īrijas Parlamentā jo lielāka partijas pārstāvniecība, jo lielāks ir deputātu uzstāšanās laiks – spīkeres nozīmētais laiks konkrētajai partijai tiek sadalīts partiju pārstāvju starpā. Īrijā ir ļoti sarežģīta vēlēšanu sistēma, taču cilvēki interesējas par politiku, un politiķi tur ir cieņā. Pēdējā laikā ir mainījušās tradīcijas, kad balso nevis par partiju, bet gan par deputāta kandidātu. Vēlēšanu rezultāti tiek skaitīti un apkopoti nedēļu. Parlamentu ievēlē uz 5 gadiem.
Tiekoties ar EURO grupas bijušo vadītāju Filipu Hamelu, tika uzsvērts, ka katrai valstij ejams savs ceļš eiro ieviešanā, tomēr Īrijas pieredze ir bijusi ļoti veiksmīga, kur arī veiksmīgas ieviešanas nosacījums bijusi sabiedrības informēšana.
Atsevišķi materiāli tika sagatavoti arī cilvēkiem ar speciālām vajadzībām (ar dzirdes, redzes traucējumiem). Ļoti daudzveidīga bijusi tiešā informācija – bukleti, infolapas – kas pieejama bibliotēkās, skolās, sabiedriskās ēkās, pastkastītēs, plaša informācija radio un TV. Valdības nostāja bijusi – “jāpiedāvā tik daudz informācijas, lai citai, ne tik precīzai informācijai nepietiktu vietas”. Īrijas pieredze aprakstīta ziņojumos “www.euro.ie”. Kopumā Īrijai visveiksmīgāk izdevies no visām ES 12 dalībvalstīm, kas pievienojušās eiro zonai, noorganizēt informēšanas procesu par eiro ieviešanu. Ar eiro maiņu bija apmierināti debitori, arī uzņēmējiem tas bijis ātrs un veiksmīgs process. Eiro maiņas gadā inflācijas rādītāji bija pat zemāki, salīdzinot ar citiem gadiem. Cenas mazliet cēlušās maizei un dažiem sadzīves pakalpojumiem.
1973.gadā bija nabadzīgi
Tomēr Īrijas ceļš uz labklājību nebūt nebija rozēm kaisīts. 1973.gadā, kad Īrija pievienojās ES, tā bija ļoti nabadzīga valsts, un arī pirmie 15 gadi Īrijai nebija viegli – daudzi uzņēmēji bankrotēja un bezdarba līmenis sasniedza 20 %. 300 tūkstoši zemnieku saņēma subsīdijas no ES, par ko bija apmierināti, tomēr Īrijas rūpniecība nespēja konkurēt ar ES rūpniecību. Tikai astoņdesmito gadu beigās līdz ar ES struktūrfondu atbalstu un īru prasmi tos izmantot, kā arī valsts zemo nodokļu politiku un aktīvo ārzemju (īpaši no ASV) investīciju plūsmu tika sakārtota infrastruktūra un ekonomiskā situācija uzlabojās. Īriju mēdza dēvēt par “ķeltu tīģervalsti”.
Tomēr tas nenozīmē, ka šobrīd problēmu vairs nav. Līdz galam nav sakārtota infrastruktūra, Īrija ir kļuvusi dārga valsts, kas ir drauds investīcijām. Aktuāla problēma ir izglītības sistēma. Īrijā jūtama liela sabiedrības noslāņošanās, 20 % Īrijas iedzīvotāju ir maznodrošinātie.
Īrija daudzos jautājumos nav vienisprātis ar ES politiku, piemēram, cīņā ar terorismu, nodokļu politikā (šobrīd nodokļu politiku Īrijā atbalsta lielie uzņēmumi, par ko iebilst ES). Īrija nepiekrīt arī ES aizsardzības un bēgļu politikai. To, vai sūtīt savus karavīrus uz Irāku, Īrija balstās uz ANO, nevis ES lēmumu.
Statistika liecina, ka īri pret ES kopumā noskaņoti pozitīvi (85 %), taču, aptaujājot iedzīvotājus, cik daudz viņi zina par ES, izrādījās, ka tikai 30 % uzskata, ka ir pietiekami informēti par ES. Valdības uzdevums ir paaugstināt iedzīvotāju zināšanas par ES. Tāpat kā Latvijā, arī Īrijā vairums iedzīvotāju neizjūt, kā ES ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Arī Īrijā ir aktuāli vainot ES pie visām nelaimēm.
Iespēja apgūt 116 valodas
Ļoti vērtīga pieredze Īrijā ir mācību centri bibliotēkās. Plaši šādu mācību centru pakalpojumus izmanto ārzemnieki, kuri mācās valodas, piemēram, Dublinas Centrālajā bibliotēkā ir iespēja apgūt 116 valodas, arī latviešu valodu. Latviešiem ir iespēja mācīties angļu un citas valodas. Turklāt šie pakalpojumi (kursi, mācību programmu izmantošana) ir par brīvu. Tiek arī organizēti valodu pasākumi iebraucējiem ar vietējo cilvēku piedalīšanos. Interesanta bija tikšanās ar Latvijas vēstnieku Īrijā Induli Ābeli un viņa kundzi, Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvjiem, kas bija ieradušies uz tikšanos ar Īrijas Parlamenta Ārlietu komisiju, kā arī latviešu organizācijām Īrijā – Latviešu biedrību Īrijā un nesen izveidoto Latviešu kustību Īrijā. Kā joko paši biedrības biedri, – kur divi latvieši, tur trīs partijas. Līdz šim Latviešu biedrība Īrijā ir aktīvi darbojusies, par to liecina arī viņu mājas lapa internetā “http://www.lbi.ie/”. Tā noteikti varētu noderētu tiem, kuri vēlas doties uz Īriju strādāt. Šiem cilvēkiem ļoti ieteicams apskatīt arī “http://www.nva.lv/eures/”. Izjūtas pēc šīs tikšanās bija dažādas – ir traģiski apzināties, ka 99 % to latviešu, kas Īrijā dzīvo jau 6,7 gadus, Latvijā vairs neatgriezīsies. Bet no otras puses – šis ir arī lielo iespēju laiks, jo pasaule nebeidzas tikai pie Latvijas robežām un tā ir interesanta un neparasta. Tā ir lieliska savā dažādībā. Jautājums ir par to, vai mūsu bērni runās latviešu valodā un cik motivēti esam savas valsts attīstībai.
***
Fakti
Dublina – Īrijas galvaspilsēta ar 495 tūkstošiem iedzīvotāju. Pilsētas nosaukums cēlies no īru valodas “Dubh Linn” – melnais dīķis.
Kaut arī īru valoda ir valsts valoda Īrijā, tomēr to lieto tikai
20 % īru. Ļoti maz to lieto ģimenē un sadzīvē. Īru valodu lieto Īrijas Parlamentā, šajā valodā pieejami dokumenti un normatīvie akti. Ar 2007.gada 1.janvāri īru valoda būs 21. oficiālā ES valoda.
1955.gadā Īrija pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijai un 1973.gadā iestājās Eiropas Savienībā.
Šobrīd Īrija ir otrā bagātākā valsts Eiropas Savienībā aiz Luksemburgas, ņemot vērā ienākumus uz vienu iedzīvotāju.
