Gulbīša vidusskolā 17.jūnijā ieradās ASV Mičiganas štata 8.klases latviešu skolēnu grupa, kurā bija tikai meitenes.
Gulbīša vidusskolā 17.jūnijā ieradās ASV Mičiganas štata 8.klases latviešu skolēnu grupa, kurā bija tikai meitenes. Grupa Latvijā ieradās ar ALA atbalstu, īstenojot projektu “Sveika, Latvija!”. Grupas mērķis bija iepazīties ar Latviju – tās dabu, vēsturiskajām vietām, redzēt lauku skolas, tikties ar lauku cilvēkiem un attīstīt savu prasmi runāt latviski, tiekoties ar vienaudžiem.
Iepazinušies mēs pastāstījām par skolas vēsturi, tās pirmo direktoru Alfrēdu Vārdauni, rādījām savus projektu darbus, iepazīstinājām ar skolas telpām. Viesi bija sajūsmā, ka mums ir interneta pieslēgums, ko tūdaļ veiksmīgi izmantoja, lai nosūtītu sveicienus uz Ameriku no Gulbīša. Jaunāko klašu meitenes sniedza nelielu koncertu, kurā skanēja latviešu tautasdziesmas.
Pēc tam mēs visi kopā – 8.b klases skolēni un viesi – devāmies uz “Sauleskalnu” mājām Elstēs, kur ciemojāmies īstā lauku sētā, izbaudījām latviskas pusdienas, aplūkojām mājas apkārtni, spēlējām volejbolu, pērāmies pirtī un peldējāmies, kas mūsu viesiem no Amerikas ļoti patika. Laiks paskrēja nemanot, un mēs devāmies uz Ates dzirnavām. Tur gids izstāstīja par muzeja rašanos, iekārtojumu un citām aizraujošām lietām. Pēc ekskursijas mēs Ates dzirnavās rīkojām nelielu jautrības ballīti, kur dejojām un Amerikas latviešu meitenēm mācījām latviešu dejas.
Vakarā mēs devāmies uz Stāmerienu, lai ar bānīti brauktu uz Gulbeni. Pienākot bānītim, atklājās, ka tam ir tikai viens pasažieru vagons, bet mums tas nebija šķērslis – visi draudzīgi saspiedāmies un braucām uz Gulbeni. Ar Mičiganas štata meitenēm bija ļoti interesanti runāt, uzdot jautājumus, salīdzināt, cik mēs esam līdzīgi un reizē atšķirīgi. Gulbenē mēs atvadījāmies, nodziedājām atvadu dziesmu un devāmies mājās, bet viesi – uz Rēzekni.
25.jūnijā mēs ieradāmies Rīgā, jo Amerikas latviešu meitenes mūs bija uzaicinājušas paciemoties Rīgā, lai, pirms viņu prombraukšanas uz Ameriku, vēl varētu kopā atpūsties. Pirmā ekskursija bija Nacionālajā operā. Tur gan es, gan mani klasesbiedri uzzinājām daudz ko jaunu un interesantu, piemēram, to, ka priekškaru drīkst atvērt tikai ugunsdzēsēji, cik ļoti daudz cilvēku darbojas katras izrādes laikā, bijām paši uz skatuves, izstaigājām mēģinājuma telpas, redzējām baleta solistu treniņā.
Pēc ekskursijas mēs devāmies uz “Lido”, lai kopīgi pusdienotu un izklaidētos.
Un tad mēs devāmies uz ASV Vēstniecību, kurā pēc stingriem noteikumiem mūs katru pirms laišanas iekšā pārbaudīja. Tad mūs aicināja uz lielu telpu, kurā pieņēma ASV vēstnieks Latvijā B.Karlsons. Vēstnieks izrādījās jautrs, smaidīgs, draudzīgs un ļoti dzīvespriecīgs cilvēks, kurš runāja angļu valodā, bet saprata arī latviešu valodu. Vēstnieks stāstīja par vēstniecības darbu kopumā un par savu darbu, atbildēja uz mūsu jautājumiem. Pieņemšanas noslēgumā kopā ar mums fotografējās.
Noslēgumā kopā ar Amerikas latviešu meitenēm devāmies uz Reiterna namu Vecrīgā, kur tā omulīgajā pagrabiņā notika atvadu pasākums. Tika dejotas gan amerikāņu, gan latviešu dejas, bija fotografēšanās, apmaiņa ar adresēm, sirsnīgi laba vēlējumi, vēl pēdējās domu apmaiņas par dzīvi šeit un Amerikā, mūsu visu vēlme tikties atkal, lai mūs priecētu atkalredzēšanās prieks.
Mēs esam apņēmības pilni uzturēt sakarus ar Mičiganas štata latviešu skolēniem, un to noteikti mums palīdzēs izdarīt interneta pieslēgums, jo viņi internetu kā saziņas līdzekli izmanto vairāk nekā vēstules pa pastu.
Esam gandarīti par kopējās sadarbības sākumu.
