Mēs “Dzirkstelē” daudz rakstām un aicinām apmeklēt dažādus koncertus, rīkojam konkursus, kur var laimēt biļetes, un savā ziņā kaut kā arī jūtamies atbildīgi, kāds tad beigās ir solītais koncerts. Un nevar noliegt, ka ir reizes, kad nākas gan sajūsmināties, gan arī vilties. Skumji, ka joprojām apstiprinās patiesība, ka uz tādu provinci kā Gulbeni mākslinieki tomēr reizumis brauc kā uz haltūru, bet par biļetēm prasa ne mazu naudu. Manā pieredzē ir dažādas situācijas bijušas, nu vistrakākais laikam bija koncerts tepat kultūras centrā pirms pāris gadiem, kurā kāds dziedātājs bija krietni iešāvis pār strīpu, dziesmas ķērās, ģitārai bija tikai viens akords un no skatuves viņu varēja dabūt nost, tikai atslēdzot vadu. Bet tas, protams, tāds atsevišķs gadījums, biežāk varbūt ir bijusi vienkārši vilšanās sajūta, ka neesi sagaidīji to, ko cerējis.
Ziemassvētki gan ir tāds laiks, kad gandrīz ikviens vēlas izbaudīt kādu svētku koncertu. Vismaz man tā ir. Un sapratu, ka diezgan lielai daļai gulbeniešu ir līdzīgas sajūtas, jo divos Ziemassvētku koncertos, kurus apmeklēju arī es, zāles bija klausītāju pārpilnas. Trešajā adventē Vecgulbenes muižā koncertēja Igo. Ziemassvētku sajūtu šoreiz diemžēl nenoķēru, kaut, jāsaka, citos Igo koncertos emocionāls pacēlums vienmēr ir bijis. Šoreiz kaut kā pietrūka. Jāpiebilst, ka muiža gan, kā vienmēr, bija ļoti skaistā svētku rotā ietērpta. Taču pārsteidzošs, ar milzīgu emocionālu lādiņu bija Ziemassvētku koncerts “Meklētāja roze” ceturtajā adventē mūsu luterāņu baznīcā. Zvaigznes – aktrises Rēzija Kalniņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, mūziķi Jānis Aišpurs, Ainārs Rubiķis un Ilze Dzenīte patiesi iemirdzējās un sildīja sirdi samērā aukstajā dievnamā. Vārdi tā uzrunāja un skaņas iedvesmoja, ka publika beigās cēlās kājās, lai godinātu māksliniekus pie mums Gulbenē. Tas bija īsts Ziemassvētku koncerts, kas radīja īstu svētku sajūtu!
