Gulbeniete Ivita Reinsone pirmajā Gulbenē rīkotajā skaistumkonkursā ieguva titulu “Vicemis Gulbene ‘97″.
Gulbeniete Ivita Reinsone pirmajā Gulbenē rīkotajā skaistumkonkursā ieguva titulu “Vicemis Gulbene ‘97″.
Pēc vidējās izglītības iegūšanas Gulbenes vidusskolā un Gulbenes mūzikas skolas absolvēšanas Ivitas mērķis bija mācīties Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet tas nepiepildījās. Tomēr domu dzīvi saistīt ar mūziku Ivita neatmeta un absolvēja Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžu.
Šobrīd I.Reinsone strādā par pedagoģi Gulbenes mūzikas skolā un studē neklātienē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, apgūstot klavierspēles specialitātes mūzikas skolotājas specialitāti. Ivitai darbs ar bērniem patīk, bet viņa atzīst, ka kādreiz papildus varētu apgūt arī kādu citu profesiju. Jaunā klavierskolotāja mēģina izprast un rast kontaktu ar katru audzēkni, kā arī viņu vecākiem.
“Gribu, lai bērni man uzticas un mums veidojas laba sadarbība,” saka I.Reinsone. Ivita uzskata, ka visi viņas izvirzītie mērķi vēl nav sasniegti, viņa tiem tuvojas tikai pamazām. “Es pamazām sakārtoju savu dzīvi – strādāju sev tīkamā darbā, esmu kopā ar mīļoto cilvēku, audzinu trīs gadus veco dēliņu Ronaldu,” atklāj Ivita.
Viņas dzīvē dēls ir ieņēmis svarīgu vietu. “Piedzimstot bērnam, jāuzņemas milzīga atbildība. Mani nedaudz māc bailes, ka bērns man varētu pārmest, ka viņam veltu samērā maz laika. Es viņam esmu paskaidrojusi, ka mammai ir jāmācās un jāiegūst augstākā izglītība, lai pēc tam viņam dzīvē nekā netrūktu. Saku, lai viņš nedaudz paciešas,” stāsta Ronalda mamma.
Nekļūst lepna
Piedalīties skaistumkonkursā I.Reinsoni pamudināja brālis. Tomēr Ivita atklāj, ka jau bērnībā viņa gribējusi kļūt par skaistumkaralieni.
“Televīzijā vēroju skaistumkonkursu. Apbrīnoju meiteņu māku sevi pasniegt. Klusītiņām cerēju, ka arī es kādreiz varēšu piedalīties. Man patika skatīties konkursus, vērot tērpu demonstrācijas modes skatēs, apbrīnot sporta deju dejotājus,” atmiņās kavējas Ivita.
Skaistumkonkursa dalībniece atklāj, ka viņas atmiņā vienmēr būs piedalīšanās abos konkursos.
“Atmiņas ir kolosālas. Latvijas skaistumkonkursā tikos ar daudzām plaši pazīstamām personām. Man patika kopā darboties, mācīties no viņiem. Visvairāk es apbrīnoju Intu Fogeli. No viņas var mācīties lielo uzņēmību,” secina Ivita. Latvijas skaistumkonkursā Ivita sadraudzējās ar pārējiem konkursa dalībniekiem. Ar meiteni no Limbažiem viņa turpina sarakstīties joprojām. Konkursante atzīst, ka atmiņā vairāk palicis konkurss dzimtajā pilsētā.
“Lai arī Latvijas skaistumkonkurss bija daudz spilgtāks un krāšņāks, ar Gulbenes konkursu man saistās daudz mīļākas atmiņas,” piebilst meitene.
Gūtās emocijas Ivita nespēj aprakstīt vārdos. “Lai tās izprastu, ir pašam jāpiedalās. Ejot uz konkursu, katram ir jācer uzvarēt, citādi nav vērts piedalīties, tomēr ir jāmāk samierināties, ja gaidīto uzvaru piešķir kādam citam,” ir pārliecināta I.Reinsone.
Nespēj nodarīt ļaunu
“Pēc piedalīšanās konkursos Aija Adamoviča mani uzaicināja pastrādāt ar modeļu studijas meitenēm. Dažas no šāgada konkursa kandidātēm mācījās pie manis. To, ko pati iemācījos, gatavojoties konkursiem, mācīju meitenēm,” atceras Ivita. Konkursante pieļauj domu, ka viņa varētu pati nodarboties ar meiteņu sagatavošanu. “Vicemis Gulbene’97″ bija arī žūrijas komisijas locekle otrajā “Mis Gulbene” konkursā.
I.Reinsone paskaidro, ka konkursā nevērtē tikai cilvēka ārieni, lielu uzmanību pievērš cilvēka iekšējai pasaulei, intelektuālajam līmenim, labestībai. Ivita atzīst, ka labestība ir viena no jaukākajām cilvēciskajām īpašībām. Viņa nekad nespētu citam nodarīt ļaunu. Viņas moto ir: “Nedari otram to, ko negribi, lai nodara tev.”
“Ar ļaunumu dzīvē nevar neko panākt. Man dzīvē ir daudz pāri darīts, tomēr es nevienam nevēlu sliktu. Pie sevis klusībā vien nodomāju – Dieviņš nav mazais bērns, visu redz,” piebilst Ivita.
Palīdz mīlestība
Brīvajā laikā Ivitai patīk braukt ar mašīnu, viņa pamazām apgūst autovadīšanas prasmi. “Klavierspēli es šobrīd vairs neuzskatu par savu mīļāko nodarbi, kā tas bija agrāk. Šobrīd tas ir mans maizes darbs. Klavieres man patiks spēlēt vienmēr, bet to nevar saukt par manu hobiju,” atzīst klavierskolotāja.
Ivitai patīk dejot. Viņa labprāt iemācītos dejot modernās dejas. “Man patīk būt kustībā,” saka I.Reinsone. Rudenī viņa bieži vien pastaigājas ar dēliņu pa parku. “Mēs vērojam krītošās lapas, izbaudām pēdējos siltos saulītes glāstus,” sapņaini logā veras Ivita. Pastaigājoties viņa pārdomā dzīvi. Jaunā skolotāja smeļas spēku no dabas. To viņa rod arī ģimenē.
“Mana dzīve šobrīd ir izveidojusies tā, ka man apkārt ir tikai mīloši cilvēki – mana mamma, brāļi, dēliņš un mīļotais cilvēks. Viņu mīlestība man ļoti palīdz,” atklāj I.Reinsone.
Ivitas lielākais sapnis šobrīd ir izaudzināt dēlu par kārtīgu cilvēku. Viņa nenoliedz, ka Ronaldam būs brālīši un māsiņas.
“Man gribas, lai man un manai ģimenei nekā netrūktu,” saka I.Reinsone. Ivita cer, ka viņai vienmēr apkārt valdīs mīlestība un viņa nekad nebūs viena un vientuļa.
