Šodienas vārdadienas gaviļniece ir Ivita Ķikute no Māriņkalna. “Tuvinieki jau no bērnības mani sauc par Ivuci, pat nezinu, kurš to izdomāja.
Šodienas vārdadienas gaviļniece ir Ivita Ķikute no Māriņkalna. “Tuvinieki jau no bērnības mani sauc par Ivuci, pat nezinu, kurš to izdomāja. Draugi, skolotāji, kursa meitenes sauc vārdā. Grūti teikt, kura no šīm uzrunām man labāk patīk,” saka Ivita.
Viņa domā, ka šāds vārds ielikts tāpēc, ka vecākā māsa ir Irita, tā vārdi ir līdzīgi. “Tā kā vārdadiena ir starp Ziemassvētkiem un Jaungadu, tad parasti svinu to draugu pulkā, jo šajā laikā ir brīvlaiks un esmu mājās,” stāsta Ivita. Viņa mācās trešajā kursā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumā par šūšanas tehnoloģi. “Mājas jau paliek mājas, bet arī Rīgā ir interesanti. Katru otro nedēļu braucu mājās, nepatīk, ka tik garš ceļš,” saka Ivita.
Brīvajā laikā viņa izklaidējas, atpūšas, auklē māsas dēliņu Matīsu un dažreiz klausās mūziku. “Pārsvarā skatos LNT pārraides un filmas, ja rādītu TV 3, tad noteikti to skatītos. No saldumiem vislabāk man garšo halva. No puķēm mīļākās, kā jau daudziem, ir sarkanas rozes. Nav man mīļākā gadalaika, jo vasarā patīk ziemā, bet ziemā gribas vasaru,” atzīst Ivita. Vārdadienas dāvanā viņa vēlas saņemt lielu, lielu mīksto rotaļlietu.
“Man ir mamma Aija, tētis Andris, četri brāļi – Artis, Ainārs, Raivis, Jānis – un divas māsas: Irita un Aiva. Parasti ir slinkums to visiem stāstīt, jo gari jāstāsta. Bet tas, ka ir tik daudz brāļu un māsu, ir interesanti, jo nav garlaicīgi. Es esmu jaunākā ģimenē. Tagad jau daži dzīvo citur, citi kaut kur aizbraukuši, bet, kad visi ir mājās, tad ir interesanti,” saka Ivita.
Nākamajā gadā viņa vēlas labi nokārtot eksāmenus. Pēc tam ir doma mācīties par skolotāju Alūksnē.
