Skolniekam: vaļasprieks un neliels bizness. Sešpadsmit gadus vecā Jāņa Sebra no Daukstu pagasta Stariem aizraušanās vairākus gadus ir ķirbju audzēšana.
Skolniekam: vaļasprieks un neliels bizness
Sešpadsmit gadus vecā Jāņa Sebra no Daukstu pagasta Stariem aizraušanās vairākus gadus ir ķirbju audzēšana. Šogad viņam vecāku saimniecībā izdevies izaudzēt 43 kilogramus smagu ķirbi, bet puisis ir pārliecināts, ka turpmākajos gados viņam izdosies izaudzēt lielākus ķirbjus un vēl vairāk.
“Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ķirbju raža ir labāka, lai gan tos neesmu skaitījis. Tas tāpēc, ka ķirbjus audzēju lielākā platībā, augsni iepriekš mēslojot ar vistu mēsliem,” stāsta Jānis, kurš mācās Gulbenes pamatskolas 9.a klasē.
Katru gadu viņš nosver lielākos ķirbjus, lai tos salīdzinātu. Izrādās, pirms pāris gadiem viens no tiem svēris vairāk nekā 50 kilogramus. Jānis audzē apmēram desmit ķirbju šķirnes un atzīst, ka bieži vien ķirbji saziedoties, jo par šķirnes tīrību pagaidām īpaši nerūpējoties.
“Veikalos cenšos iegādāties ķirbju sēklas, kur uz paciņām rakstīts, ka iespējams izaudzēt vairāk nekā desmit kilogramus smagu ķirbi. Katru gadu cenšos izmēģināt kādu jaunu šķirni. Nākamajā gadā esmu nolēmis vairāk audzēt arī dekoratīvos ķirbjus, jo šogad tiem pietrūka vietas,” stāsta Jānis. Viņš atzīst, ka labprāt izaudzētu rekordķirbi, bet tad augšanas procesam jānorit siltumnīcā, kur savukārt var rasties apputeksnēšanās problēmas.
“Lasīju, ka pasaulē smagākais ķirbis – 560 kilogrami – izaudzēts Amerikā, bet zinu, ka man tādu izaudzēt neizdosies, jo Latvijā ir pārāk īss augšanas periods. Galvenais, ķirbji no sākuma labi jālaista, bet šī vasara bija pietiekami mitra. Lai pasargātu no salnām, tos pārsedzu ar agrotīklu.
Ķirbju audzēšanā man neviens nepalīdz. Tikai tad, kad raža no tīruma jānogādā mājās.
Uzskatu, ka ķirbju audzēšana īpašas pūles neprasa. Tikai vienreizēju ravēšanu, tāpēc arī tos izvēlējos,” Jānis stāsta. Informāciju par ķirbjiem viņš gūstot dažādos žurnālos. Pagaidām ķirbju raža attrodas dzīvojamā ēkā, pēc Ziemassvētkiem tie nonāks tirgū.
“Kamēr ķirbji pierod pie temperatūras maiņas, tie bojājas, tāpēc ik pa laikam tos apraugu. Šobrīd pieprasījums pēc ķirbjiem ir neliels, bet ziemā cilvēki labprāt tos iegādājas,” Jānis stāsta.
Uz jautājumu, ko viņš darīs pēc pamatskolas beigšanas, Jānis atbild, ka viss būšot atkarīgs no tā, kā veikšoties eksāmenos, tomēr agronoma arodu diezin vai izvēlēšoties. Arī visu mūžu neesot domājis saistīt tikai ar dzīvi un darbu laukos.
