Saimnieks: milzīgo ogu nedrīkst mazgāt.
Saimnieks: milzīgo ogu nedrīkst mazgāt
Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Dunduri” saimnieks Sarmis Āboliņš šoruden novācis desmit tonnas dažāda lieluma, krāsas un garšas ķirbjus. Dažus no tiem viņš dāvinās “Dzirksteles” konkursa “Es zinu, ka tu zini!” veiksminiekiem.
“Pagājušajā gadā ieguvu nelielu ķirbju ražu. Par stādiem priecājos divas dienas, tad tie cieta agrajās pavasara salnās. Šogad pavasarī tīrumā iestādīju vairāk nekā 3000 ķirbju stādu. Pat bez agrotehnoloģijas ievērošanas raža ir laba,” priecājas ķirbju audzētājs, kas ar to nodarbojas trešo gadu.
Divas dienas no agra rīta līdz vēlam vakaram viņš aizvadījis, nesot ķirbjus no lauka istabā. S.Āboliņš atzīst, ka problemātiska ir ķirbju glabāšana, jo tam nav piemērotu telpu. Ražu viņš novieto istabās, kur ķirbji sakrauti gandrīz sekcijas un skapja augstumā. Te ir medus, dzeltenie, zaļie, pelēkie, kailsēklu, amerikāņu un citu šķirņu ķirbji, kuras audzētājs nenosauc, jo baidās kļūdīties. Par garšīgāko Sarmis atzīst medus ķirbi, jo tas ir salds, sulīgs un tāpat kā arbūzs vai melone ēdams svaigs.
Smagākās ogas (ķirbis ir oga) svars ir 40 kilogramu. “Latvijā smagākais ķirbis svēris 115 kilogramus, bet neesmu ieinteresēts audzēt tik smagus ķirbjus, jo tad tos ir grūti realizēt. Ķirbim, manuprāt, jābūt tik lielam, lai cilvēks varētu to iegādāties visu, nevis pa gabaliem,” uzskata S. Āboliņš.
“Mēs galvenokārt pazīstam tradicionālos salātus, bet ķirbjus var daudzveidīgi izmantot. Ja ķirbju biezsulai pievieno citrona un citu augļu sulu, tā labi garšo bērniem. Būdams Kalnienas mednieku kolektīva vadītājs un kaislīgs mednieks, pārliecinājos, ka kotletes no meža dzīvnieku gaļas ir sulīgākas, ja tām pievieno sarīvētu ķirbi. Esmu mēģinājis cept arī ķirbju maizi,” stāsta audzētājs. Viņš izpētījis, ka pieprasīta ir arī ķirbju sula un eļļa.
S.Āboliņš uzskata, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 16 hektāru, tad ar graudaugiem vien peļņu gūt nevar, tāpēc raudzījis pēc citas palīgnozares. Audzēt ķirbjus viņš nolēmis, “Praktiskajā Latvietī” izlasot Bulduru dārzkopības speciālistes rakstu. “Televīzijas raidījumā “Savai zemītei” noskatījos sižetu par kādu mežsargu, kas audzēja ķirbjus. Arī tas pamudināja. Esmu iecerējis audzēt vēl kādu citu kultūru,” saka S.Āboliņš. Viņš atzīst, ka vajadzējis vispirms noskaidrot tirgus iespējas, noslēgt līgumus, iegādāties tehnoloģiju ķirbju pārstrādei un tad pievērsties audzēšanai. “Realizācija šobrīd ir aktuālākā problēma. Pērn ražu atvēlēju draugiem, izmantoju dāvanām, bet šogad apzinu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumus. Ja ķirbjus neizdosies pārdot, daļu izbarošu govij,” atzīst S.Āboliņš.
Audzētājam radušās atziņas par ķirbju saglabāšanu. Piemēram, tos vajagot novietot uz tās vietas, ar kuru tas gulējis uz zemes, ķirbi nedrīkstot mazgāt, bet, ogai briestot, apakšā jāpaliek dēļi vai tā jāpagroza.
