Rajona zemniekus, īpaši tos, kuri nodarbojas ar piena lopkopību, satrauc sausuma radītie zaudējumi, jo visvairāk ir cietušas ganības.
Rajona zemniekus, īpaši tos, kuri nodarbojas ar piena lopkopību, satrauc sausuma radītie zaudējumi, jo visvairāk ir cietušas ganības. Lopkopēji ir izmisuši, jo katru dienu sarūk piena izslaukumi un nākas izbarot lopiem sarūpēto barību. Viņi cer, ka Zemkopības ministrija tomēr izsludinās ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, aprēķinās sausuma radītos zaudējumus un piešķirs kompensāciju.
“Šonedēļ lopus vēl varēsim izganīt, jo ganībām atvēlētā platība ir 100 hektāru. Aplokos savulaik ievērojām rotācijas principu, bet, ja sausums turpināsies, govīm vajadzēs izēdināt salmus, kas šogad ir zāļaini un kvalitatīvi, kā arī palielināt placināto graudu dienas normu,” stāsta Lizuma pagasta zemnieku saimniecības “Velēna” līdzīpašniece Laima Anuška.
Lopiem šinīs dienās izbarota arī pēdējā zaļbarība. Katru dienu govis saņem četrus kilogramus placināto zirņauzu. L.Anuška stāsta, ka pārticības apstākļos šo normu varētu divkāršot, jo tas palielinātu piena ieguvi, bet šobrīd jābūt taupīgiem. Viņa atceras, ka pirms daudziem gadiem klimatisko apstākļu dēļ vajadzējis lopiem izēdināt ziemai sarūpēto. Toreiz situācija bijusi problemātiskāka, jo Velēnas liellopu kompleksā bijušas 400 govis. Tagad kādreizējā kompleksa korpusos izmitinātas 162 piena devējas. Zemnieku saimniecība pieder Ilmāram Apsītim, bet tās līdzīpašnieki ir iepriekš minētā L.Anuška un Uģis Aigars.
Sekmīgam ziemošanas periodam lopiem sarūpētas vairāk nekā 800 tonnas skābbarības, ir siens rulonos, pašu audzēti graudi un salmi. Tiek iegādāta melase.
“Agrāk visus salmus izbarojām lopiem, bet tagad viņi tajos guļ, tāpēc uzskatīt, ka govīm būs bads, nav pamata. Ja gribēs ēst, viss būs labs. Ja arī rudenī ganībās nebūs atāla, iztiksim ar salmiem,” spriež L.Anuška. Precīzi neminot iekulto graudu daudzumu, viņa vērtē, ka vienā no kompleksa tukšajiem korpusiem iekārtotajā graudu novietnē labības ir tikpat daudz cik pērn.
Savulaik “Velēna” bija viena no tām novietnēm, kur regulāri laistīja ganības. Laistīšanas sistēma vēl saglabājusies. Likvidēta tikai Gaujmalā izvietotā sūkņu stacija. “Lai atsāktu laistīšanu, ir jānodarbina traktors un jāiegādājas degviela, bet visam ir vajadzīga nauda,” secina L.Anuška.
Pienu pārstrādei – apmēram 40 tonnu mēnesī – zemnieku saimniecība “Velēna” kā augstākā labuma produkciju, jo fermā ir “Alfa Laval” slaukšanas iekārta, realizē akciju sabiedrībai “Smiltenes piens”. No govs divreiz dienā vidēji izslauc desmit litru piena. L.Anuška tāpat kā pārējie saimniekošanas partneri vēlas, lai par kvalitatīvu produkciju maksātu vismaz 12 santīmu pašreizējo deviņu vietā.
“Pusi ieņēmumu sadalām algām, daļu samaksājam nodokļos, bet pārējo naudu izlietojam neatliekamajām ikdienas vajadzībām, jo ir jāiegādājas gan mazgājamie līdzekļi, gan jānorēķinās par veterinārajiem pakalpojumiem un zemes apstrādi, gan citu,” stāsta L.Anuška. Saimniecība saņem subsīdijas, kā arī atbilstoši iespējām iegādājas lauksaimniecības tehniku un uzlabo slaukšanas iekārtas.
