Gulbenes Sarkanā Krusta Gulbenes komitejai izveidojusies draudzība ar Zviedrijas Gēteborgas Rietumu reģiona SK.
Gulbenes Sarkanā Krusta (SK) Gulbenes komitejai izveidojusies draudzība ar Zviedrijas Gēteborgas Rietumu reģiona SK. Pagājušā gada decembrī zviedri viesojās Gulbenē, bet gulbenieši atbildes vizītē devās vasaras sākumā – no 11. līdz 15.jūnijam.
Delegācijā bija SK Gulbenes komitejas izpilddirektors Sīmanis Homčenko, darbinieces Maija Lavruškina, Dzidra Gailīte un Inga Melbārde. Zviedrijā viesus sagaidīja un ar Rietumu reģiona SK darbu iepazīstināja viena no ilggadējām SK darbiniecēm Anna Ostsone. Viņa ir arī Roningas un Astolas SK nodaļu priekšsēdētāja. SK A.Ostsone strādā 25 gadus, 20 no tiem – par komitejas priekšsēdētāju.
Gulbenieši apmeklēja piecas SK nodaļas, ciemojās pašvaldībās, sociālajā centrā, veselības centrā, kas līdzinās poliklīnikai, Tjornas komūnā, apskatīja daudzas salas, muzejus, vizinājās ar kuģīti un atpūtās kopā ar zviedru draugiem.
Paraksta nodomu protokolu
Galvenais apmeklējuma mērķis bija abu pušu nodomu vēstules – protokola par turpmāko sadarbību parakstīšana, kas notika 13.jūnijā pulksten 13.00.
“Pēc protokola parakstīšanas zviedri Gulbenes SK kontā ieskaita 20 000 zviedru kronu. Projektā, ko zviedriem iesniedzām decembrī, šo summu paredzēts izlietot pirmās medicīniskās palīdzības instruktora izglītošanai, iekārtot pirmās palīdzības apmācības telpu un iegādāties vajadzīgo inventāru, kā arī organizēt zviedru un latviešu jauniešu nometni. Līgums ir spēkā līdz šāgada beigām. 26. un 27.novembrī zviedru sadarbības partneri ieradīsies Rīgā, tad ar viņiem pārrunāsim sadarbības iespējas turpmākajiem trīs gadiem. Līdz tam mums jāizstrādā darbības plāns, jo zviedri mīl precizitāti. Sadarbība būs saistīta ne tikai ar Gulbenes rajonu. Gēteborgas nodaļa sadarbojas ar Ludzas un Cēsu SK komiteju,” stāsta S.Homčenko.
Izrādās, ka Zviedrijas SK sistēma atšķiras no Latvijas SK, jo tai nav tik stingra finansiālā atskaite. Zviedri sanāk kopā un nolemj, ka palīdzēs, piemēram, Gulbenes SK komitejai. Viņi apzina nodaļas, kas atsaucas palīdzības piedāvājumam. Konkrētajā gadījumā atsaucās Astolas SK nodaļa.
Rīko loterijas un nosaka cenu
S.Homčenko stāsta, ka Zviedrijas SK raksturīgas loterijas. Izlozētās lietas atvēlot konkrētai organizācijai, personai, sadarbības partneriem citās valstīs. Astolas SK nodaļas darbinieki noorganizējuši loteriju, lai palīdzētu sadarbības partneriem Gulbenē. Tās rezultātā iegūti papildu 5000 lati.
Līdzīgi kā SK Gulbenes komitejā, arī Rietumu reģiona SK nodaļās iedzīvotājiem piedāvā humāno palīdzību. Zviedriem tas nav apģērbu un apavu apmaiņas punkts, bet humānās palīdzības veikals. “Preces cenu nosaka tās īpašnieks. Veikalā viss ir ērti un pārskatāmi iekārtots. Ierīkotas uzlaikošanas kabīnes, izvietoti manekeni. Apmeklētājiem piedāvā ne tikai apģērbus un apavus, bet arī traukus, stikla izstrādājumus un citas preces. Ir izveidota veikala valde. Līdzekļus, ko saņem par realizētajām precēm, izlieto palīdzībai citām valstīm,” stāsta S.Homčenko.
Cilvēkus rehabilitē psiholoģiski
Gulbeniešu interesi izraisījis sociālais centrs gados veciem cilvēkiem. SK Rietumu reģionā darbojas trīs šādi centri. “Mēs apmeklējām vienu no tiem, kur centra pakalpojumus izmanto 51 cilvēks. Zviedrijas SK lielu vērību pievērš cilvēku psiholoģiskajai rehabilitācijai. Uzskatu, ka zviedri izveidojuši veiksmīgu modeli. Piemēram, ir divi veci cilvēki – vīrs un sieva, viņu bērni izauguši un izveidojuši ģimeni. Vecajam pārim ir arī neliela māja, bet kļuvis grūti to uzturēt, tāpēc viņi izvēlas pārcelties uz dzīvi sociālajā centrā. Izņemot gultu, viņiem atļauts ņemt līdz savas mantas, lai aprīkotu istabu, kas ir ērta un plaša.
Centrā par šiem cilvēkiem rūpējas darbinieki, problēmas nesagādā telpu uzkopšana un ēst gatavošana. Ja vecie ļaudis vēlas, viņi var doties apciemot bērnus, braukt ekskursijās un tamlīdzīgi. Ir cilvēki, kas centrā pavada 24 stundas. Vēl citi te ierodas, lai uzlabotu veselību pēc pārciestas slimības, piemēram, iesaistītos ārstnieciskajā vingrošanā, veiktu vēl citas medicīniskas manipulācijas. Centrā ir iekārtotas speciālas gultas cilvēkiem, kam ir kustību traucējumi. Gultas ir vadāmas ar pulti. Tās iespējams pacelt augstāk, nolaist zemāk, saliekt. Pie istabas griestiem ierīkota speciāla sliede, ar ko ir saistīts speciāls krēsls ar bandāžu. Cilvēks uzliek bandāžu, apsēžas krēslā un ar tā palīdzību pārvietojas pa istabu. Ir domāts par to, lai būtu ērti,” secina izpilddirektors.
Pārsteidz apbrīnojama sirsnība
“Bijām pārsteigti par Zviedrijas kolēģu sirsnību un atsaucību, jo laikā, ko pavadījām Gēteborgas apgabalā, ne tikai runājām par sadarbības iespējām un SK problēmām, bet daudz apskatījām. Apmeklējām akvareļu muzeju, ar ko zviedri lepojas. Bijām 17.gadsimta lauku apbūves kompleksā – Guddehjalem muzejā, kas sadarbojas ar SK. Tas nedaudz līdzinās mūsu Brīvdabas muzejam. Muzejā notiek kāzas, dažādi koncerti un citi pasākumi. Apskatījām Karlsternas pili, kas arī celta 17.gadsimtā un atrodas uz salas, kurā ir 100 iedzīvotāji, todien salai svinēja 700 gadu jubileju. Uz salas iespējams nokļūt ar prāmi,” stāsta S.Homčenko.
Gulbeniešus pārsteigusi arī Zviedrijas tiltu varenība un modernās konstrukcijas. Par vienu no tiem Roningas iedzīvotāji nespēj stāstīt bez satraukuma. Pirms astoņiem gadiem, nepamanot signālugunis, tiltā iebraucis kuģis. Ikdienā pār tiltu lielā ātrumā traucas simtiem automašīnu. Tā tas bijis traģiskajā dienā. Cita pēc citas tās traukušās uz vienu un otru pusi, un kritušas no tilta upē. Bijuši lieli cilvēku upuri.
Interesanta bijusi tikšanās Tjornas pašvaldībā, kur Gulbenes pārstāvjiem bijis iespējams salīdzināt pašvaldību darbu Gulbenē un Tjornā. Atzinums – daudz kopēja un tikpat daudz atšķirīga.
Arī nodomu protokola parakstīšanas pasākums izvērsies sirsnīgs. “Visi kopā cienājāmies ar A.Ostsones cepto torti, uz tā bija attēlots Latvijas un Zviedrijas karogs, kā arī Gulbenes un Tjornas pilsētu simboli – gulbis un vēzis. Liels bija mūsu pārsteigums par A.Ostsones kulināres prasmi. Viesojāmies viņas mājā, kur baudījām pusotru kilogramu smagu gulbi ar zemenēm. Gulbis bija gatavots no olbaltuma, putukrējuma un pildīts ar saldējumu. Paņēmu recepti, lai ieteiktu šādu kārumu pagatavot uz Gulbenes pilsētas svētkiem.
Laiks aizsteidzās nemanāmi, tāpēc drīz vien zviedru draugiem atvadoties teicām: “Tak so muucke!” ( Liels paldies!) Viņi mums atbildēja: “Tak foor besoonet!” (Paldies par apciemojumu!)
