Gulbenes virsmežniecība šogad rajonā plāno uzcelt divus jaunus metāla uguns novērošanas torņus.
Gulbenes virsmežniecība šogad rajonā plāno uzcelt divus jaunus metāla uguns novērošanas torņus. Šobrīd tiek sarūpēti nepieciešamie dokumenti šā darba veikšanai.
Viens tornis atradīsies Lejasciema, bet otrs – Stāmerienas pagastā esošo valsts mežu teritorijā.
Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis stāsta, ka rajonā bijuši pieci uguns novērošanas torņi, bet viens – koka tornis pie Velēnas – ir bojāts, tāpēc tajā dežurantam kāpt nav atļauts. Uguns novērošanas tornis šobrīd darbojas Rankā, Tirzā, Beļavā un Strados, kā iepriekš minēts, to izbūvēs arī Stāmerienā un Lejasciemā.
“Šis pavasaris līdz šim bijis labvēlīgs mežsaimniekiem, jo mitrais un vēsais laiks vismaz pagaidām mežus pasargā no ugunsnelaimes. Tā pastāv, bet šobrīd nav tik bīstama kā maija otrajā pusē,” secina A.Caunītis.
Viņš skaidro, ka speciālistus, kas izvērtē uguns novērošanas torņus, aicina tad, kad kādam tornim ir vajadzīgs remonts. Konsultācijas galvenokārt saistās ar koka torņiem.
“Šo torņu ekspluatācijas laiks atkarībā no tā, cik apēnotā vai mitrā vietā tornis atrodas, ir apmēram 10, 12 gadi. Kokmateriāls, kas izmantots torņu būvei, nav apstrādāts tik antiseptiski, lai koka konstrukciju vietās nekrātos mitrums, tāpēc platformas starp kāpņu posmiem kļūst bīstamas. Esam mēģinājuši veikt remontu arī pašu spēkiem, bet tādā gadījumā, ja ir vajadzīgs neliels remonts. Ja tornim nepieciešams kapitālremonts, tad izmaksas ir tik lielas, ka izdevīgāk uzbūvēt torni no jauna,” stāsta virsmežzinis.
A.Caunītis skaidro, ka savulaik bijuši tikai no koka būvēti torņi, tad izvēlētas metāla konstrukcijas, bet šis gads pierāda, ka, metāla cenai nemitīgi augot, var notikt atgriešanās pie pārbaudītām vērtībām – koka torņiem.
“Bijām nobažījušies, ka lielā vairumā var savairoties mizgrauži, bet pašreizējie novērojumi liecina, ka, ņemot vērā vēso laiku, kukaiņi galvenokārt mīt kritušajos kokos, neapdraudot augošo koksni. Tas nozīmē, ka pirmā šo kaitēkļu paaudze būs krietni mazākā attīstības stadijā, tāpēc vasaras otrajā pusē mizgrauži masveidā nesavairosies,” secina A.Caunītis.
