Izglītības iestāžu attīstības plānu virza apstiprināšanai
Kārtējā izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē balsojot tika pieņemts lēmums virzīt apstiprināšanai nākamajā novada domes sēdē vispārējās izglītības iestāžu attīstības plānu 2016./ 2018.gadam, par kuru līdz šim tika daudz diskutēts.
Vislielākās diskusijas līdz šim notika par izglītības iestāžu tīkla modeli, kurā vairākām skolām mainīsies statuss, kā arī ir paredzēts slēgt Daukstes pamatskolu. Darba grupa, kas strādāja pie attīstības plāna projekta, tika uzklausījusi ne tikai skolu ierosinājumus, iebildes un priekšlikumus, bet tikās ar skolu kolektīviem arī uz vietas. Plānā galvenokārt ir veiktas tikai redakcionālas korekcijas. “Saņēmām norādes uz neatbilstībām, kas bija saistītas ar atsevišķām izmaksām, piemēram, ar transporta izmaksām, varbūt atsevišķi skaitļi nebija īsti korekti. Kopā ar finanšu speciālistiem tas viss tika izdiskutēts,” teica novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls. Arī Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks un darba grupas vadītājs Andis Caunītis uzsvēra, ka rūpīgi tikušas izvērtētas visas novada skolas.
Ir vajadzīgas arī mazas skolas
Daukstes pamatskolas direktore Anda Pelse bilda, ka bērnu skaita samazināšanās ir saprotama, bet tas, ka ilgākā laika periodā ir runāts par iespējamo Daukstes pamatskolas slēgšanu, novedis pie tā, ka skolēni neizvēlas Daukstes pamatskolu. “Vecāki, izvēloties bērnam skolu, skatās, cik ilgi skola pastāvēs, vai, uzsākot mācības, viņš varēs konkrēto skolu pabeigt,” teica direktore. Saprotama bija viņas iebilde, ka ne visi skolēni spēj mācīties skaitliski lielās izglītības iestādēs. “Ir vajadzīgas arī mazās skolas, kur mācību stundās ir vairāk individuālā darba ar skolēnu. Ne katrs skolēns pārbaudes darbos ir spējīgs iegūt augstu zināšanu novērtējumu. Viņš mācās atbilstoši savām spējām. Ja klasē ir maz skolēnu un starp viņiem ir daži ar augstu zināšanu līmeni, tad viņi nespēj kopējo vidējo zināšanu līmeni pacelt tik augstu, kā būtu vajadzīgs,” teica A.Pelse. A.Caunītis interesējās, vai skolu vērtējumā ir kāds kritērijs, kas varētu būtiski mainīt skatījumu uz Daukstes pamatskolu? “Finansējums izglītībai ir tāds, kāds ir. Negribētos nonākt līdz situācijai, kad jūsu skolā 9.klasi beigs tikai viens skolēns,” teica A.Caunītis.
Ko esam darījuši paši?
Komitejas loceklis Valtis Krauklis, to attiecinot uz visām novada skolām, izvirzīja retorisku jautājumu: “Ko paši esam darījuši, lai skolās būtu vairāk skolēnu? Vai esam domājuši, ka bērnam, beidzot skolu, ir jābūt konkurētspējīgam dzīvē? To iespējams panākt, maksimāli ieguldot naudu skolā, kurai ir perspektīva.“ Viņš norādīja, ka arī citās valstīs skolēni no mazajām skolām aizplūst uz izglītības iestādēm lielajās pilsētās.
Komitejas vadītāja Sandra Daudziņa bilda, ka ir jāņem vērā, ka bērnu skaits kļūst mazāks, ka diezgan ilgu laiku tas nav ņemts vērā, bet nu ir pienācis brīdis ar to rēķināties, lai vēl pēc kāda laika nenāktos ciest vēl kādai novada skolai.
