Makšķernieki apgalvo, ka pats labākais vimbu laiks ir ap ievu ziedēšanas laiku. Tad jūrā dzīvojošās vimbas dodas uz nārsta vietām mūsu upēs.
Makšķernieki apgalvo, ka pats labākais vimbu laiks ir ap ievu ziedēšanas laiku. Tad jūrā dzīvojošās vimbas dodas uz nārsta vietām mūsu upēs. Šopavasar savas pirmās vimbas izdevās noķert arī gulbenietei Natālijai Kuzņecovai.
“Viss sākās ar lielu zivi pirms divām nedēļām pie Strenču tilta Gaujā. Es nekad nebūtu ticējusi, ka varu izvilkt kaut ko lielāku par brētliņu. Taču tad pēkšņi sajutu, ka auklas galā kaut kas ir, turklāt zivs bija tik liela, ka mani vilka iekšā ūdenī. Ar to viss arī sākās. Savu pirmo lielo lomu es, protams, neizvilku, jo zivs norāva auklu, un es tā arī nedabūju zināt, kas tā bija par zivi, bet es domāju, ka tā bija pietiekami liela. Pēc tam tajā vietā izvilku divas vimbas, taču varēja just, ka zivs, kas norāvās, nebija vimba. Tā vilka daudz spēcīgāk. Vietējie makšķernieki arī stāstīja, ka tajās vietās ir vilkti pat septiņus kilogramus smagi brekši,” stāsta makšķerniece.
Natālija vimbas ķer uz mušu kāpuriem, uz āķa sakarot sešus septiņus. “Tomēr es domāju, ka man veicās, jo es piebaroju zivis. Es speciāli vāru zirņus, grūbas, pati arī ēdu maizi ar rozīnēm, tādēļ ūdenī viss ir pilns ar dažādiem krikumiem. Ar tiem barojas mazās zivtiņas. Ja ir mazās, tad būs arī lielās. Vīram un vēl citiem pieredzējušiem makšķerniekiem turpat blakus nekā nebija, bet man bija. Lai arī man nav nekādas meistarības un tā droši vien vienkārši bija iesācēja veiksme, domāju, ka piebarošana ir galvenais iemesls, kāpēc man veicās,” uzskata Natālija.
Nākamajās brīvdienās Natālijai tur izdevās izvilkt vēl četras vimbas, visas bijušas apmēram 700 gramus smagas. Lai arī Natālijas vīrs Juris uzskata, ka no tās vietas vimbas jau būs aizgājušas, viņa grib vēl aizbraukt turp un pati pārliecināties. “Tā, lūk, saslimu ar makšķerēšanu. Tagad mani mazās zivtiņas vairs neinteresē, man vajag tikai lielās. Turklāt tagad makšķernieku veikalā uz visiem zvejas rīkiem skatos citādāk, ir jāiegādājas izturīgāka aukla, jāiemācās strādāt arī ar spoli,” stāsta Natālija. Viņu ģimenē makšķerēšana ir dzīvesveids. Ja vīrs atpūšas pie upes, arī Natālija vienmēr dodas līdzi, un tagad arī viņai makšķerēšana ir ļoti iepatikusies.
