No 12.maija ir spēkā Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, kas izdoti saskaņā ar Meža likuma 13.pantu un 37.panta pirmo daļu.
No 12.maija ir spēkā Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, kas izdoti saskaņā ar Meža likuma 13.pantu un 37.panta pirmo daļu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 189 pieņemti 8.maijā un ir saistoši visiem mežu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. Šie noteikumi nosaka dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem būtiski zināt, ka aizliegts: no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam līdz 10 gadus vecu priežu un līdz 20 gadus vecu lapu koku un egļu mežaudžu kopšana; no 1.marta līdz 1.septembrim ap medņu riesta mikroliegumiem mežsaimnieciskā darbība.
Tāpat jāatceras, ka vairāku putnu sugu mikroliegumu buferzonās ir saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Domājot par meža vērtībām, visbiežāk cilvēki paredz iegūstamo koksni, tomēr vajadzētu atcerēties, ka mežs ir arī daudzu savvaļas dzīvnieku un putnu sugu dzīvesvieta, un, kā pamatoti uzsvērts Latvijas mežu politikā: “Mežs nav mērāms tikai kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.” Tieši tāpēc, lai saglabātu Latvijas mežu ekonomisko vērtību un bioloģisko daudzveidību, tik svarīgi ir pieņemtie Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā.
Kā jau zināms, pavasaris un vasaras sākums ir laiks, kad dzīvnieki vairojas un izved mazuļus. Tā kā šajā laikā tie visvairāk uzturas tieši jaunaudžu tuvumā, lai dzīvnieki netiktu traucēti viņiem šajā tik nozīmīgajā dzīves posmā, ir nepieciešami saimnieciskās darbības ierobežojumi. Tas pats sakāms arī par putniem, it sevišķi uz zemes ligzdojošiem, kā piemēram, rubeņiem, medņiem, kuri iztraucēti var arī pie sava perējuma vairs neatgriezties. Sāpīga un aktuāla tēma ir meža pielūžņošana un piesārņošana. Sevišķi mežos iebraucamo ceļu un apdzīvotu vietu tuvumā paveras nepatīkama aina – cilvēku izgāzti sadzīves atkritumi. Tas pats sakāms arī par atpūtas vietām pie ezeriem un upēm. Lielākā daļa izgāzto atkritumu – plastmasa, metāls, izņemot stiklu, kurš nesadalās nemaz, – daļēji sadalās tikai 15 līdz 20 gadu un pat ilgākā laikā.
Valsts meža dienests veiks pastiprinātu uzraudzību, lai Gulbenes rajona meži nepārvērstos par izgāztuvi un būtu izmantojami cilvēku atpūtai. Lai šo negatīvo attieksmi pret mežu un dabu mazinātu un novērstu, aicinām pret to vērsties visu sabiedrību, pašvaldības, policiju, Reģionālo vides pārvaldi, katru rajona iedzīvotāju.
Atgādinām, ka par vides piesārņošanu vai piegružošanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pants paredz naudas sodu līdz 250 latiem.
A.Caunītis, Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis
