Var būt liels bizness un mazs bizness. Druvienas pagasta iedzīvotājs Andris Zvejnieks izvēlējies otro un izveidojis individuālo uzņēmumu – galdniecību, kurā pats ir gan saimnieks, gan strādnieks.
Var būt liels bizness un mazs bizness. Druvienas pagasta iedzīvotājs Andris Zvejnieks izvēlējies otro un izveidojis individuālo uzņēmumu – galdniecību, kurā pats ir gan saimnieks, gan strādnieks. Galdniecībā skatāmas jau gatavas durvis un logu rāmji, kā arī dažāda izmēra sagataves, ēveles un darbgaldi.
“Vecā galdniecība atradās tur, kur tagad ir gateris, bet galdniecības ēka bija tuvu brukšanai. Kolhoziem likvidējoties, viss tika sadalīts. Izveidojās kooperatīvā sabiedrība, kur gateris un galdniecība bija divas dažādas ražotnes. Tad arī kļuvu par galdniecības īpašnieku, iekārtas iegādājoties par naudu, nevis pajām,” stāsta Andris Zvejnieks.
Izvēlas vienu no fermas korpusiem
Pirms trim gadiem galdniecība radusi mājvietu vienā no kādreizējās “Cīrulīšu” fermas korpusiem. Par to, ka te varētu iekārtot galdniecību, Andris iedomājis jau tad, kad vēl strādājis šinī fermā.
“Necerēju, ka tā notiks, jo domāju, ka fermu privatizēs kā vienotu objektu. Kad kļuvu par īpašnieku, izlauzu starpsienas, ieliku jaunus logus un durvis. Visu te sakārtoju,” stāsta Andris, kas pēc pamatprofesijas ir galdnieks – mēbeļnieks, tāpēc logu un durvju izgatavošana izmaksājusi lētāk, nekā tos pasūtot citam meistaram.
Gatavo to, ko spēj
Galdniecībā galvenokārt gatavo logus un durvis atbilstoši klientu pasūtījumam. Andris Zvejnieks stāsta, ka pasūtītāji esot gan vietējie pagasta ļaudis, gan tālāku ceļu braukuši. Pat no Rīgas un Liepājas.
“Lai ražotu mēbeles, vajadzīgas speciālas iekārtas, bet to iegādei vajadzīga nauda,” rēķina Andris. Vērtējot pasūtījumu daudzumu, galdnieks lēš, ka šogad to ir nedaudz mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem. Pasūtījumus viņš dala porcijās. Tā arī tos izpilda. Vispirms porcija logu rāmju, tad durvju. Precīzas uzskaites neesot, cik logu rāmju un dažāda lieluma durvju izgatavots.
Klientiem gaume ir dažāda
“Pasūtījumi mēdz būt dažādi. Ir klienti, kas vēlas pavisam vienkāršas durvis, ir tādi, kas tās lūdz gatavot greznas. Pie tādām arī vairāk darba. Viegli strādāt, ja klients galdniecībā ierodas ar pasūtījuma skici, kurai nav jābūt ļoti smalkai. Darinājuma izmēriem gan jābūt precīziem. Tad kopīgi visu apspriežam un pieņemam lēmumu,” stāsta Andris. Pasūtījuma izpildes laiks ir atkarīgs no tā, cik daudz logu un durvju jāizgatavo. “Kā es varu cilvēkam kaut ko solīt, ja zinu, ka nespēšu izpildīt. Klients arī visu plāno, būvējot jaunu māju, saimniecības ēku vai pirti,” uzskata galdnieks. Par uzņēmuma paplašināšanu Andris nedomā, jo pasūtījumu apjoms esot tāds, ka visu pagaidām iespējot viens. Arī dēls skolojoties par galdnieku, tāpēc bez palīga nepalikšot.
Vēlas nopietnu attieksmi
Galdniecības īpašnieks cenšas būt iespējami precīzs, tāpēc vēlas, lai arī klienti būtu tādi. Ja izdarīts pasūtījums, bet tad negaidot pārdomāts, vēlams piezvanīt un par to informēt. Īpaši daudz tādu gadījumu neesot, tomēr viens bijis. “Galdniecībā ilgstoši nekas neglabājas. Ja arī kāds no pasūtījuma atsakās, cits to paņem, jo te nav kā rūpnīcā, kur gatavo viena izmēra durvis. Man varbūt ir gatavas septiņas durvis, bet katrai no tām citādāks izmērs,” stāsta Andris.
Izmanto dažādu kokmateriālu
Lai visi būtu apmierināti, Andris pasūtījumus darina, izmantojot gan klienta līdzi vestos kokmateriālus, gan paša mežā sarūpētos. Mežu, kurā daudz labu koku, Andris saņēmis mantojumā no mātes. “Kad visu mežu būšu izgriezis un pārstrādājis logu rāmjos un durvīs vai mēbelēs, tad nekas cits neatliks, kā kokmateriālus iepirkt,” plāno galdnieks un skaidro, ka izturīgākas durvis labāk gatavot no oša vai ozola koka, bet pārsvarā viņš strādājot ar priedi jo, veidojot caurspīdīgu apdari, šis koks esot vispateicīgākais. Andris uzskata, ka klientam nevar “plēst septiņas ādas”, jo laukos cilvēkiem tomēr ir mazāk naudas nekā pilsētniekiem, tāpēc izcenojumi ir pieņemami ikvienam. Tos nosaka darba ietilpīgums, izlietotā materiāla daudzums un sarežģītības pakāpe.
Galdniekam trūkst galda
Tāpat kā kurpnieks vienmēr sūdzas par kurpju trūkumu, tāpat galdniekam vienmēr neatliek laika kaut ko izgatavot savām vajadzībām. Andris stāsta, ka mājai esot tikai vienas, bet saimniecības ēkai trīs paša gatavotas durvis. Vajadzētu sarūpēt arī mēbeles, bet tam neatliekot laika.
“Šodien nav tāds laiks, kad cilvēks var darīt, ko vēlas. Jādara tāds darbs, kur iespējams kaut ko nopelnīt,” prāto Andris un stāsta par pirmo paša darināto mēbeli.
“Tas bija kaut kas sekcijai līdzīgs. Tikai mēbelei kājiņas izrādījās par vājām, lai noturētu mēbeles svaru, tāpēc, pārvedot sekciju kravas automašīnā, tā grīļojās, tomēr nesabruka,” atceras galdnieks un vedina rādīt no oša koka izgatavoto gaļasdēlīti, kas vairāk līdzinās neliela galda virsmai. Klients no Rīgas to pasūtījis, lai uz tā novietotu pildītu vai uz iesma ceptu sivēnu.
Uzlabo ražošanas iespējas
Galdniecībā pasūtījumi top uz tā dēvētajiem “krievu darbgaldiem”, kas, pēc Andra domām, neesot slikti, tikai tos pareizi jānoregulē. Šis tas arī paša iegādāts, bet nepieciešamību pēc aizvien jaunām iespējām tas nesamazinot. Vajadzīgs kāds jauns zāģis, frēze vai vēl kāds cits instruments. Jāturpina arī pārējo korpusa telpu apdzīvošana, jo nepieciešama telpa, kur ērti novietot gatavo produkciju, uzglabāt laku traukus un citu. Andris uzskata, ka, ja lāci var iemācīt braukt ar velosipēdu, kāpēc lai cilvēks nevarētu iemācīties izgatavot durvis vai logu rāmjus, tomēr kaut nelielai talanta dzirkstij un galvenais darba mīlestībai un pacietībai, kā arī precizitātei jābūt.
“Ir vajadzīga prakse, bet šī “rokas piešaušana” nāk ar gadiem,” pārliecinājies galdniecības saimnieks, piebilstot, ka viņa sapnis ir gatavot dažādas iekārtas gan virtuvēm, gan citām telpām. “Cerības nekad nezaudēju, noteikti kādreiz šīs ieceres īstenošu,” saka Andris.
Pagaidām iespējams pastāvēt
“Pagaidām arī mazām ražotnēm ir iespējams pastāvēt, bet nav zināms, cik ilgi tā būs, jo arvien noteiktāk arī mēbeļu, durvju un logu rāmju gatavošanā piesaka plastmasas, alumīnija un citi moderni materiāli. Ja lielās mēbeļu ražotnes sāks gatavot arī individuālos pasūtījumus, tad situācija var mainīties mazajām galdniecībām par sliktu,” saka Andris Zvejnieks.
