Ak! Pēdējās dienas skrien, steidzas un lido. Pasūtījumi, plāni un atskaites. Pa vidu dēls ar savu diplomdarbu, kas nemitīgi jāpārbauda, jāpilnveido un jāuzlabo. Līdz šim man viņš likās tāds ļoti gudrs jaunietis, bet darba izstrādes process parāda, cik ļoti vēl viņš ir bērns, ja lietišķā dokumentā ik rindiņā es pamanu sarunvalodai atbilstošas frāzes.
Sēžu un pacietīgi laboju, jo kurš tad cits, ja ne mamma… Un, ja vēl mamma pārzina lietišķo dokumentu noformēšanas prasības, teksta redaktora “Word” smalkumus, tad visu var dabūt tūlīt un uzreiz, turklāt par paldies!
Labi, ka darbā ir arī saprotoši kolēģi, kuri, redzot, ka izdrukāts kārtējais rasējums, aprēķinu lapa vai anotācija, nosmaida un piebilst, ka turēs īkšķus, lai mums būtu tāds jauns inženieris.
Pats “bez piecām minūtēm inženieris” izskatās nedaudz nobijies, samulsis un stresains. Nelīdz pat mani argumenti, ka mēs visi tam esam gājuši cauri, ka tās ir tikai “piecas minūtes kauna, pēc tam visu mūžu lido”. Zemeslode neapstājas tikai tāpēc, ka kādam ir eksāmens, ieskaite vai diplomdarba aizstāvēšana, tā turpina savu ceļu ap Sauli, kā to paredz dabas likumi.
Ir labi, ja bērniem nav jāskaidro, ka izglītība – tā ir vērtība, kas nekad un nevienam dzīvē nav traucējusi, bet tikai palīdzējusi. To mani bērni un viņu draugi redz ik uz soļa, jo vecāki, kaimiņi, radi cenšas dzīvē kaut ko sasniegt. Tas mudina arī pašus jauniešus tiekties uz maziem un lieliem mērķiem. Nospraust tos un censties realizēt, piepildīt savus sapņus. Reālus un piepildāmus sapņus. Jo sapņot, kā tikt pie lielas naudas, laimējot loterijā, var tikai tas, kurš vismaz nopērk loterijas biļeti.
Nebaidies sapņot, nebaidies lidot savos sapņos augstu un tālu! Tikai dari kaut ko, lai tie piepildās, kaut vismazāko nieku – tas būs par pamatu kam lielam! Veiksmi tev, man un visiem, kuri šajās dienās kārto kādas svarīgas darīšanas!
