– Kā iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū ietekmē izglītība?
– Kā iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū ietekmē izglītība?
– Iedzīvotāji ir motivēti papildināt zināšanas un iegūt pēc iespējas augstāku izglītību, jo darba tirgus šo darbaspēka piedāvājumu spēj piesaistīt un paturēt. No 1996. līdz 2001.gadam par 2,5 procentu punktiem līdz 21,4 procentiem ir palielinājies to nodarbināto īpatsvars, kam ir augstākā izglītība, vienlaikus sarūkot nodarbināto ar vidējo un zemāku nekā pamatizglītību īpatsvaram (2001.gadā attiecīgi 61,6 un 1,5 procenti). Šajā periodā palielinājās tautsaimniecībā nodarbināto skaits.
Joprojām bezdarbnieku vidū dominē tā iedzīvotāju grupa, kam ir vidējā izglītība (vispārējā un speciālā). Jāatzīst, ka bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars ir nedaudz augstāks nekā tas bija pirms, piemēram, pieciem gadiem, tomēr tam nav izteiktas pieauguma tendences. Jāņem vērā arī augstāko izglītību ieguvušo skaita pārmaiņas. 2001.gadā koledžu un augstskolu izglītību ieguvušo iedzīvotāju skaits apmēram 2,3 reizes pārsniedza šo rādītāju pirms pieciem gadiem.
Strukturālās pārmaiņas tautsaimniecībā prasa adekvātas pārmaiņas izglītības sistēmā, kā arī strādājošo un bezdarbnieku apmācībā un pārkvalifikācijā. Lai ņemtu vērā patieso nepieciešamību pēc darbaspēka, ir svarīgi izveidot ciešāku sadarbību starp uzņēmumiem un izglītības un zinātnes iestādēm.
