Gulbenes rajonā šajā mācību gadā mācās 4571 skolēns. Tomēr šo skolēnu skaitu 24 rajona skolām nav nācies viegli sadalīt, īpaši pirmo klašu skolēnus, kas šajā mācību gadā bija tikai 315.
Gulbenes rajonā šajā mācību gadā mācās 4571 skolēns. Tomēr šo skolēnu skaitu 24 rajona skolām nav nācies viegli sadalīt, īpaši pirmo klašu skolēnus, kas šajā mācību gadā bija tikai 315.
Rēveļu, Stradu un Kalnienas pamatskolām šogad 1. klasē pieteicās attiecīgi četri, divi un trīs bērni, tādēļ veidotas apvienotās klases ar 2. klašu audzēkņiem. Kopumā rajonā ir desmit apvienotās klases, trīs no tām ir Kalnienas pamatskolā, kur veidota arī 7. līdz 9.klases apvienotā klase. Divas apvienotās klases ir Stradu pamatskolā. Kalnienas pamatskolā ir vismazākais skolēnu skaits – 65, 67 bērni mācās Stradu pamatskolā, 70 – Siltāju pamatskolā. Lielākā rajona skola ir Gulbenes vidusskola, kurā mācās 555 bērni, Gulbenes ģimnāzijā – 404, bet Gulbenes 2. vidusskolā – 340 skolēni.
“Viennozīmīgi skolām šogad bija problemātiski sagādāt vajadzīgo skolēnu skaitu klasēs. Likums paredz, ka pilsētas skolās pamatskolas klasēs nedrīkst būt mazāk skolēnu par 18, bet lauku skolās – astoņi. Savukārt vidusskolas vecuma klasēs pilsētā jābūt vismaz 22 skolēniem, bet lauku vidusskolās – 15. Ar katru gadu rajonā cīņa par skolēniem palielinās, īpaši sākumskolas klasēs,” saka Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone. Viņa uzsver, ka tuvākajā nākotnē būs nopietni jāsāk domāt par izglītības reformu rajonā. Ņemot vērā klašu un skolu piepildījumu, pašvaldībām lētāk iznāktu bērnus izvadāt uz kādu citu, tuvāko skolu.
Ja kādā pašvaldībā slēdz skolu, tad tur “zūd dzīvība un pašvaldība vairs nesaņem nodokļus no skolotāju algām”.
“Tomēr agri vai vēlu lēmumi būs jāpieņem. Rajonā pēdējos gados bijusi politika, ka mēs maksimāli ilgi un kvalitatīvi esam mēģinājuši saglabāt to, kas ir katrā pašvaldībā, arī divas skolas dažos pagastos. Es nevaru prognozēt, cik ilgi to spēsim,” saka L.Jansone.
Arī pilsētas skolās pastāv nežēlīga cīņa par bērniem.
L.Jansone atzīst, ka cīņā par klašu nodrošinājumu reizēm aizmirstas morāles un ētikas vērtības.
“Mēdz teikt, ka jebkuri līdzekļi mērķa sasniegšanai ir labi. Šis teiciens neder izglītībā. Kad pirms diviem gadiem sāpīgi diskutējām, ka pilsētas skolām nepieciešama reforma, to nevarēja līdz galam pilnveidot tikai personisko ambīciju dēļ. Tādēļ tagad pilsētas skolu direktori saskaras ar problēmām, kuras varēja nebūt.
Nelielā pilsētā, kurā ir nedaudz vairāk par 9000 iedzīvotāju, ir piecas skolas, kurām nepietiek bērnu, tās ir sabojājušās savstarpējās attiecības. Darot vienu darbu tā nevajadzētu būt. Agri vai vēlu pārmaiņas būs, jo ir pilsētas skolas, kurām katastrofāli trūkst telpu un ir skolas, kam tās paliek pāri. Ir jārod risinājums,” secina L.Jansone.
