Arodbiedrība iebilst pret personas datu publiskošanu
Rasma Vanaga, LIZDA Gulbenes novada padomes priekšsēdētāja
Atlīdzības nolikums jau sen nosaka publiskot amatu algu likmes, tā ka tās jau ir redzamas tagad, tikai bez vārda un uzvārda. Tā ir skolotāju diskriminācija – publiskot viņu algas ar visiem vārdiem un uzvārdiem. Esmu pret algu publiskošanu. Personas kodus nemaz nedrīkst publicēt. Esam jau par to iebilduši. Ja publisko skolotāju algas, tad ir jābūt vienlīdzības principam visām kategorijām, kas saņem algu no valsts, un no valsts algas saņem, piemēram, arī ārsti, medicīnas māsas, policisti, tad jau būtu jāpublicē visiem. Kāpēc tad tikai vienai kategorijai? Katrā gadījumā tad ir jāpublicē visas algas, kuri tās saņem no valsts. Ir teikts, ka šādi grozījumi nepieciešami, lai izsekotu naudas plūsmām no pašvaldībām līdz pedagogiem. Tas, ka tiek domāts, ka no pašvaldībām nauda nenonāk līdz skolām, domāju, ka nonāk līdz skolām un mūsu novadā noteikti, pie tā strādā komisija. Skolotāju alga veidojas ļoti sarežģīti, to grūti izprast sabiedrībai. Likme nosaka pedagoga algu. Piemēram, viena likme veido 21 kontaktstundu ar bērniem, bet skolotāja darbs nav tikai strādāt ar bērniem.
Andris Apinītis, Gulbenes novada domes deputāts
Man nepatīk, ka tiek rosināts pie skolotāju algām publicēt arī viņu vārdus un uzvārdus. Man šķiet, ka tas izraisīs tikai nevajadzīgas kaislības. Vienīgi varētu publicēt skolotāju lielākās, vidējās, mazākās algas, lai redzētu, kāda ir tā situācija. Katrā gadījumā es nojaušu, kādas šīs algas ir un kāda ir algu amplitūda, bet, lai publicētu klāt vārdus un uzvārdus, tas nebūtu korekti. Problēma ir tā, ka ir skolotāji, kas saņem krietni virs vidējā skolotāju atalgojuma, un ir, kas saņem mazāk. Tas atkarīgs no noslodzes, no tā, kādus mācību priekšmetus pasniedz un tā tālāk. Ja grib publicēt skolotāju vārdus un uzvārdus, tad jau jātaisa visu Latvijas iedzīvotāju saraksts ar algām, ko saņem, un pie reizes jāuzrāda arī aplokšņu algas un tā tālāk. Vai problēma ir šajos cilvēkos, kuru algas tagad gribam publicēt? Vai tā ir sistēmas problēma? Par to vajadzētu debatēt, bet nevis apspriest konkrēto cilvēku algas. Viņi jau nav vēlētos amatos, kā, piemēram, mēs, deputāti. Par algu amplitūdu būtu jārunā un jādomā, kur ir problēma un kāpēc tas tā ir.
Herberts Balodis, gulbenietis
Publiskot vārdus un uzvārdus? Dzīvesvietas un ģimenes stāvokli tad arī varbūt vēl vajadzētu. Ko tad muļķoties, kam tas vajadzīgs? Tā ir personīga lieta. Manā mājā dzīvo trīs skolotāji, kam man jāzina, cik viņi nopelna? Vajadzētu publiskot, piemēram, cik var nopelnīt konkrētā mācību priekšmeta skolotājs, bet bez vārdiem un uzvārdiem. Viņi jau visu laiku bļaustās, ka ir mazas algas. Ir taču skolotāji, kuri strādā divās un pat trīs skolās, arī klases audzinātājiem taču kaut ko piemaksā, kaut gan ne katrs var būt klases audzinātājs. Nav jau tie skolotāji tik briesmīgi nabadzīgi, kā mums cenšas to pierādīt. Visi dzīvo labāk nekā pensionāri. Parasti pensionāriem kad jautā, ko dari, viņi atbild – neko nedaru. Dzīvoju, gaidu pensiju un nāvi. Ko tad vēl pensionārs var sagaidīt no mūsu valdības? Neko nevar sagaidīt. Ja iedod 7, 8 eiro, tad tas jau ir par daudz, tāpēc iedod rezultātā tikai 4 vai 5 eiro. Ko tad par tiem var nopirkt veikalā? Divus maizes klaipus. Bet skolotājiem, mediķiem vienmēr ir par maz. Vajadzētu publiskot, cik saņem direktori, direktoru vietnieki.
