Pirms Ziemassvētkiem divi jaunieši, vēlēdamies pievērst meitenes uzmanību, mētāja akmeņus pa viņas mājas logu, tā rezultātā lielā loga rūts tika izsista. Meitenes māte par nodarīto iesniedza prasību policijā.
Pirms Ziemassvētkiem divi jaunieši, vēlēdamies pievērst meitenes uzmanību, mētāja akmeņus pa viņas mājas logu, tā rezultātā lielā loga rūts tika izsista.
Meitenes māte par nodarīto iesniedza prasību policijā. Policija nosūtīja šo lietu uz Valsts probācijas dienestu izlīguma organizēšanai starp cietušo un personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus ar starpnieka palīdzību.
Izlīgums notika ciema kultūras namā ar visām iesaistītajām pusēm neitrālā vidē. Jaunieši nožēloja nodarīto, un sarunu rezultātā puses vienojās, ka jaunieši paši nogādās jaunu loga rūti uz notikuma vietu un kompensēs iestiklošanu. Jaunieši neaizmirsa arī meitenes mātei atvainoties par notikušo un novēlēt siltus Ziemassvētkus, savukārt meitenes māte ieteica jauniešiem padomāt par cita veida uzmanības apliecinājumiem meitenei.
Izlīgums starp pusēm tika panākts miermīlīgā veidā, un policijā ierosinātais kriminālprocess pret jauniešiem tika izbeigts.
Pirmie izlīgumi tika organizēti septeņdesmito gadu vidū Kanādā un Amerikā. Eiropas valstīs izlīguma modelis ir radies astoņdesmitajos gados un turpina veiksmīgi attīsties. Norvēģijā jau tiek īstenoti aptuveni 8000 izlīgumu gadā un tikai 10 % gadījumu izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju dažādu iemeslu dēļ netiek panākts.
Izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, kuru pasaulē izmanto kā noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanas vai likvidēšanas veidu. Tā mūsu valstī ir vēl neierasta tiesību filozofijas pieeja. Taisnīguma atjaunošana notiek ar šī konflikta atrisināšanu, turklāt šo taisnīgo risinājumu nenosaka profesionāļi, bet pašas konfliktā iesaistītās puses.
Tāpat kā citās Eiropas valstīs arī Latvijā cietušajam un likumpārkāpējam ir iespējas iesaistīties izlīguma procesā, kuru īsteno Valsts probācijas dienests. To ir iespējams veikt visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos. Izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju var būt par iemeslu kriminālprocesa izbeigšanai vai citos gadījumos tiesa to var ņemt vērā nosakot sodu.
Izlīguma galvenā būtība ir brīvprātīgs un miermīlīgs sarunu process, kā rezultātā cietušais un likumpārkāpējs kopīgi vienojas par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Sarunas palīdz uzturēt starpnieks, kurš ir īpaši apmācīts konfliktu risināšanā. Tas nevienu netiesā, ievēro konfidencialitāti, neitralitāti un vienlīdzīgu attieksmi.
Sabiedrībā bieži vien valda uzskats, ka cilvēku var pārmācīt tikai sodot. Taču likumpārkāpēja sodīšana ne vienmēr spēj nodrošināt cietušajam dusmu, nomāktības, kauna vai vainas apziņas mazināšanos, kā arī nesniedz likumpārkāpējam iespēju pašam uzņemties atbildību par savu nodarījumu.
Veiksmīga izlīguma rezultātā abas iesaistītās puses ir ieguvējas. Cietušais ieņem aktīvu lomu, paužot savu attieksmi un uzklausot likumpārkāpēja viedokli par notikušo. Cietušajam ir iespēja saņemt atvainošanos, morālo gandarījumu vai materiālo atlīdzību par zaudējumiem, saglabājot neitrālas attiecības ar likumpārkāpēju. Savukārt likumpārkāpējam, kurš uzņemas atbildību par nodarīto, tiek piedāvāta iespēja atlīdzināt cietušajam nodarītos zaudējumus, tas veicina izpratni par nodarīto ļaunumu un sniedz iespēju apgūt jaunas iemaņas konfliktu risināšanā. Tā ir arī iespēja lūgt un saņemt piedošanu.
Valsts probācijas dienests uzsāk izlīguma organizēšanu, ja dienestā ir saņemts pieprasījums no policijas, prokuratūras, tiesas vai rakstisks iesniegums no cietušā, likumpārkāpēja vai viņu vecākiem, ja izlīgumā iesaistīts nepilngadīgais.
Starpnieks, sazinoties ar izlīgumā iesaistītajām personām, noskaidro, vai abas puses brīvprātīgi piekrīt piedalīties izlīguma procesā.
Ja puses ir gatavas tikties, tiek norunāta tikšanās abiem pieņemamā laikā un vietā. Gan cietušais, gan likumpārkāpējs tikšanās laikā, savstarpēji vienojoties, var iesaistīt arī savus atbalstītājus, kuri ar savu klātbūtni sniedz tiem psiholoģisku atbalstu. Ja puses izlīgst, starpnieks rakstiski noformē izlīgumu un apstiprina tā saturu. Starpnieks to nosūta pēc piekritības – policijai, prokuratūrai vai tiesai, kur tiek pieņemts lēmums, vai kriminālprocess tiks izbeigts vai arī tas būs kā atbildību mīkstinošs apstāklis.
Veiksmīgs izlīgums ir ieguvums arī sabiedrībai. Rezultātā samazinās to personu skaits, kas atrodas ieslodzījumā, ietaupot nodokļu maksātāju līdzekļus. Izlīgums sniedz iespēju sabiedrības locekļiem mainīties un uzlabot savu dzīves kvalitāti, būt līdzatbildīgiem, popularizējot humānisma principus, kas mazina cilvēku vienaldzību citam pret citu.
Norvēģijas pieredze liecina, ka sabiedrības pārstāvjiem ir lietderīgi iesaistīties arī izlīguma vadīšanā, kļūstot par brīvprātīgo starpnieku. Tas nozīmē, ka sabiedrība nav vienaldzīga pret to, kas notiek, bet iesaistās cīņā pret noziedzību. Tādēļ pasaulē ir plaši attīstīta brīvprātīgo starpnieku darbība tieši izlīguma jomā.
Latvijā brīvprātīgo kustība nav vēl plaši attīstījusies, taču ir cilvēki, kuri brīvprātīgi iesaistās vides sakopšanā, palīdz slimnīcās, strādā ar “ielu” bērniem, aprūpē vecus cilvēkus, invalīdus un veic citus sabiedrībai lietderīgus darbus bez atlīdzības.
