Vietnē “Sraume.lmt.lv” drīzumā būs skatāms arī sestdien, 29.jūlijā, Novadnieku dienās Gulbenē rādītais Ādolfa Alunāna lugas “Mūsu pokāls” iestudējums Edītes Siļķēnas režijā. To “Dzirkstelei” apliecina pati režisore. “Apstrādās ierakstu un būs pieejams!” sola E.Siļķēna.
Atgādinām, ka šajā iestudējumā lomās kā brīvprātīgie aktieri ir iejutušies novadnieki, gulbenieši, kuri ikdienā ir dažādu profesiju pārstāvji, bet agrāk Gulbenē jau ir spēlējuši teātri, muzicējuši: Juris Zeibārts (Latvijas militārais pārstāvis NATO un Eiropas Savienībā), Uldis Anže (Nacionālā teātra aktieris), Valdis Zilveris (Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs), Kārlis Karolis (SEB bankas inovāciju vadītājs), Agnese Strautiņa (nekustamo īpašumu darījumu speciāliste akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi”), Druvis Brenčs (muzikants no Cēsīm), Zintis Borodkins (individuālā darba veicējs-mūrnieks Īrijā), Sanita Duka (Nacionālā operas un baleta teātra reklāmas un iespieddarbu projektu vadītāja), Anita Birzniece (Gulbenes novada domes speciāliste) un Ineta Krastiņa (Gulbenes Tautas teātra režisore).
Aktieri izbauda satikšanos un dalību
Z.Borodkins “Dzirkstelei” saka – pirms izrādes bijis liels lampu drudzis. Viņš atkal sajuties īsts gulbenietis, vietējā amatierkolektīva aktieris un atpazina šo lielisko sajūtu – ielēkt lomā pēdējā brīdī pirms “vilciena aiziešanas”. Zintis to vienmēr ir lieliski pratis! Viņa talanta cienītāji Gulbenē to labi atceras. “Fantastiski bija piedalīties Novadnieku dienās! Ne tikai šajā izrādē, bet arī citos pasākumos kā dalībniekam. Izballējos. Fantastisks bija noslēguma koncerts. Tik daudz iespaidu! Visur būt nevarēja, bet kaut ko paguvu. Varam lepoties, ka Gulbenē spēts sarīkot tik lieliskas Novadnieku dienas,” stāsta Z.Borodkins.
“Ja godīgi, es laikam pat tā īsti nemāku atrast vārdus, lai aprakstītu patiesās emocijas. Tas viss bija tik vienreizēji! Gan Novadnieku dienas kopumā, gan izrāde, kurā bija laime piedalīties. Vispozitīvākās emocijas! Galvenais, ko izjutu – ka atrodos starp savējiem. Fantastiski! Prieks bija atkal redzēt sen nesatiktus cilvēkus,” “Dzirkstelei” saka J.Zeibārts.
“Labs eksperiments! Forši ir spēlēt kopā ar dažādiem cilvēkiem, uz kuriem pats esmu skatījies no malas un apbrīnojis viņus. Koncentrēšanās bija vajadzīga liela. Tekstus bijām mācījušies mājās un iepriekšējā vakarā “apbružājuši” saspēlē. Kad bijām pretī cits citam uz skatuves, tas bija jau pavisam kaut kas cits. Eksperiments, bet patīkams! Labi padarīta darba sajūta,” “Dzirkstelei” vēsta K.Karolis.
“Savulaik Gulbenes teātrī pavadīju lielu daļu sava brīvā laika, un tam ir bijusi būtiska loma manas personības veidošanā. Biju ļoti patīkami pārsteigta par to, ka varēšu atkal spēlēt uz dzimtās skatuves. Sapratām, ka laika trūkuma dēļ nevaram noslīpēt izrādi tik ļoti, kā tas būtu vajadzīgs. Tāpēc nolēmām radīt izrādi, kas būtu svētki mums pašiem. Tam, ka esam visi kopā, atkal tiekamies. Gribējām skatītājam radīt siltus, jautrus brīžus. Izrāde bija kā vienots organisms, kur katram no iesaistītajiem ir kāda būtiska vieta. Visi bijām ļoti individuāli un bija forši saspēlēt,” “Dzirkstelei” saka A.Strautiņa.
A.Birzniece “Dzirkstelei” pauž, ka bijis lieliski atkal uz vienas skatuves satikties ar cilvēkiem, ar kuriem kopā jau kādreiz ir spēlēts teātris. Par sevi lomā viņa atzīst, ka nav paspējusi līdz galam “pārkost” skolmeistara kundzes tēlu. Viņa cer, ka vēl to izdarīs turpmāk, ja būs tāda iespēja.
Skatītāji: nebijām objektīvi
“Interesanti viņiem sanāca. Viss bija kolosāli. Tik laba izrāde! Brīžiem likās – pavisam maz vai pat nav tā teksta, bet…, re, ko no sevis dod ārā tā “vecā gvarde”! Un tērpi! Viss tik pārdomāts. Malači! Paldies Edītei! Vienu otru profesionālā Rīgas teātra izrādi pārsit pāri,” savu viedokli atklāj Z.Borodkina māmiņa Zinaīda Borodkina.
“Tur tas sāls, ka šī izrāde šādā sastāvā tika nospēlēta vienu reizi! Ja visi aktieri perfekti zinātu tekstu, varbūt tas būt mazāk emocionāli. Taču tagad visi defekti kļuva par efektiem. Tas bija mīļi un aizraujoši. Visi bija sajūsmā un aplaudēja par to, ka izrādē uz skatuves bija arī sufliere, kura iejutās vāzes lomā. Pārējie aktieri to prata brīnišķīgi apspēlēt,” ar “Dzirksteli” iespaidos dalās Vilma Gabrāne, kura ir J.Zeibārta sena darbabiedrene no Gulbenes muzeja.
“Brīnišķīgs, viegls, gaisīgs veidojums bez kādām lielām zinātnēm un politikas! Pasākums atpūtai, lai mēs galvas nekarsētu! Skaties, baudi, priecājies… Bet mēs jau neesam objektīvi spriedēji tāpēc, ka it kā visi esam savā starpā pārāk labi pazīstami cilvēki. Atpūta brīnišķīga. Mūzika – perfekta. Izrāde nebija amatieriska, profesionāla pat. Bez kāda saspringuma. Radīja ļoti labu atmosfēru,” “Dzirkstelei” atklāti saka A.Birznieces brālis Kārlis Birznieks.
Atdzīvina senās teātra spēles tradīcijas
E.Siļķēna uzsver, ka Gulbenē teātra spēlēšanas tradīcijas pastāv jau kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Kādreiz iestudējumus veidojušas biedrības. Novadnieku dienas bija reize, kad gribējās atgriezties pie pirmsākumiem – sasaukt kopā kādreiz Gulbenē teātri spēlējošos cilvēkus no malu malām, iestudēt un parādīt izrādi. Varbūt šāda pieeja varētu kļūt par tradīciju, uzskata E.Siļķēna. Agrāk uz Gulbeni saukti viesrežisori, bet tagad – viesaktieri, kuri patiesībā visi ir savējie. “Viņi atsaucās un pierādīja: Gulbenes skatītājs mums visiem ir svarīgs! Pirms pusgada uzrunāti viņi piekrita priekšlikumam, atsaucās un piedalījās iestudējumā. Vienā dienā svētku laikā mēs satikāmies, kopā strādājām, lai izveidotu šo iestudējumu, un jau nākamajā dienā to parādījām skatītājiem,” saka E.Siļķēna. Lielu ieguldījumi iestudējuma tapšanā ir devusi I.Krastiņa, kura sarūpējusi vajadzīgos rekvizītus. Oriģinālus tērpus izrādei veidojusi vietējā māksliniece Rudīte Liepiņa. E.Siļķēna piebilst, ka Novadnieku dienās izrāde “Mūsu pokāls” ir parādīta vienreizējā aktieru sastāvā. Tomēr pati luga novārtā atstāta netikšot. Izrādi savā repertuārā atstās Gulbenes Tautas teātris. Protams, daudzi lomu izpildītāji tad būs citi. Lugas “Mūsu pokāls” tekstu vecajā drukā gulbeniešiem sarūpējis Ā.Alunāna memoriālais muzejs Jelgavā.
