“Dzirkstele” jau rakstīja, ka no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs zāļu aktīvo sastāvdaļu starptautisko nosaukumu. Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Šajā sakarā lasītāji jautā: “Vai tad, ja pacients tomēr negribēs pirkt lētāko medikamentu, bet vēlēsies iegādāties dārgāku medikamentu, ko lietojis līdz šim, viņam šis medikaments būs jāpērk par pilnu maksu? Līdz šim jau pacients varēja izvēlēties, kuru medikamentu pirkt – dārgāku vai lētāku. Kā tas būs ar 1.aprīli?”
Veselības ministrija skaidro: “Aktuālās sociālās aptaujas parāda – gandrīz puse (45,8 %) no respondentiem finansiālu apsvērumu dēl nevar atļauties lietot ārstu nozīmētu zāļu terapiju (SIFFA pasūtītā un pētījumu kompānijas “Berg Research” veiktā aptauja 2019.gada septembrī). Šo pacientu veselības stāvoklis kļūst komplicētāks, un ārstēšanas izmaksas pieaug gan pacientam, gan valstij.
Pamatojoties uz pētījumiem, ģenēriskās zāles darbojas tāpat kā oriģinālās zāles. Arī sirds un asinsvadu slimību gadījumā secināts, ka nav pierādījumu tam, ka oriģinālās zāles darbojas labāk nekā ģenēriskās. Līdz ar to nav pamatoti apgalvojumi, ka dārgākas zāles viena zāļu vispārīgā nosaukuma ietvarā ir labākas vai sliktākas par citām. Taču atsevišķos gadījumos cilvēkam var būt individuāla nepanesība pret kādu no zāļu palīgvielām. Parasti šādiem gadījumiem nevajadzētu pārsniegt 5 % robežu. Līdz ar to, ja ārsts secina, ka pacientam ir medicīniska nepieciešamība lietot konkrēta ražotāja zāles, tad viņš kompensācijas kārtības ietvarā var turpināt izrakstīt konkrēta ražotāja zāles. Taču, ja medicīniskas nepieciešamības pacientam lietot konkrēta ražotāja zāles nav, ārsts lieto zāļu vispārīgo nosaukumu, un aptiekas pienākums šādā gadījumā ir izsniegt tādas zāles, kurām ir vismazākais līdzmaksājums (zemākās cenas). Bet, ja kompensējamo zāļu sarakstā ir divas vai vairākas zāles ar lētāko cenu, pacients izvēlas, kuras zāles saņemt. Aptieka nav tiesīga izsniegt dārgākas zāles, izņemot, ja konstatēta zāļu nepieejamība. Šādā veidā tiek veicināta konkurence starp zāļu ražotājiem, lai faktiski vienādu zāļu gadījumā arī to cenas būtu vienādi zemas.
Ja pacientam nav medicīniskas nepieciešamības lietot konkrēta ražotāja zāles, tad nav nepieciešamības lūgt, lai ārsts tās izraksta par pilnu samaksu (parastās receptes veidlapas). Savukārt, ja medicīniska nepieciešamība pastāv, ārsts aizvien ir tiesīgs pacientam izrakstīt arī konkrēta ražotāja zāles.
Ja ārsts izraksta pacientam zāles, lietojot zāļu vispārīgo nosaukumu, tad pacientam nav medicīniskas nepieciešamības lietot vai pieprasīt dārgākas zāles.
Ja pacients vēlas saņemt konkrēta ražotāja zāles bez medicīniskas nepieciešamības, pacientam tas jādara zināms ārstam, un ārsts jau sākotnēji izrakstīs šīs zāles ārpus kompensācijas kārtības uz parastās receptes (par pilnu samaksu). Tas nozīmē, ka pacients par to jau vienojas ar ārstu un aptiekā šo jautājumu nerisina.”
