Lai apvienotu rajona lauksaimniekus kopīgai lauku un lauksaimniecības interešu pārstāvniecībai, aizvadītajā nedēļā rajona lauksaimnieki izveidoja Gulbenes Lauksaimnieku apvienību.
Lai apvienotu rajona lauksaimniekus kopīgai lauku un lauksaimniecības interešu pārstāvniecībai, kā arī veicinātu vispārējo sabiedrisko organizāciju sadarbību un tuvināšanos, veidojot vienotu lauksaimnieku pašpārvaldes sistēmu valstī, aizvadītajā nedēļā rajona lauksaimnieki izveidoja Gulbenes Lauksaimnieku apvienību (GLA).
“Apvienības izveide līdz šim bija daudzu lauksaimnieku sapnis, jo lauku sabiedriskajām organizācijām bija jāapvienojas, lai rastu kopēju valodu ar pašvaldībām un savstarpēji, lai par lauksaimnieku idejām un priekšlikumiem informētu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un Zemkopības ministriju. Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem ir aktīvi jāpiedalās lēmumu pieņemšanas procesā un lauku problēmu risināšanā,” atzina rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
Dibināšanas sapulces dalībnieki, kuru vidū bija daudzi rajona zemnieki un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, atzina, ka jaunās struktūras darbā jāiesaistās visām lauksaimnieciskajām organizācijām, kas līdz šim darbojās neatkarīgi cita no citas.
“Juridiski savu asociāciju var nodibināt augļkopji un dārzeņu audzētāji, bioloģiski dinamiskās lauksaimniecības atbalstītāji, bitenieki un citi, bet valsts finansiālu atbalstu saņems tikai vienots veidojums – Lauksaimnieku apvienība. Latvijā jau izveidotas septiņas apvienības, bet šogad jāizveido vēl desmit,” uzsvēra Latvijas Zemnieku federācijas valdes loceklis Cēsu Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Andris Actiņš. Viņš atzina, ka būtiski, lai apvienību atklāti veidotu paši zemnieki, nevis kāds to uzspiestu no “augšas”. Cēsnieki Lauksaimnieku apvienību izveidoja pērn, lai gan pēc tās principiem darbojas ceturto gadu.
“Apvienībai jābūt ar noteiktu nostāju, īpaši tad, ja valstī pieņem likumus un noteikumus, kas ir absurdi zemniekiem,” teica A.Actiņš.
Rajona bioloģiski dinamiskās lauksaimniecības biedrības vadītājs Mārtiņš Upāns pauda cerību, ka Lauksaimnieku apvienība veidos ciešākas sadarbības saiknes, jo līdz šim starp rajona zemniekiem tās bijušas nepietiekamas. Litenes pagasta kooperatīvās sabiedrības “Klēts” vadītāja Veronika Teterovska atzina, ka vienotai organizācijai ir lielāks spēks nekā katras biedrības vai asociācijas darbībai.
“Graudus rajonā audzē daudzi zemnieki, bet viens otram esam konkurenti, jo nav pietiekamas informācijas, kādas graudaugu šķirnes katrs audzējam. Ir jāapvienojas un jābeidz “savā rajona stūrī čibināties ar savām nepatikšanām,” teica V.Teterovska.
SIA “Arka” vadītājs Alvils Pētersons sevi salīdzināja ar “pakāpiena deldētāju”, jo ir pārāk daudz institūciju. “Mums jāiemācās citam ar citu rēķināties. Jo vairāk cits citu uzklausīsim, jo labāk veidosies bizness. Lauksaimniekiem tas ir vienots,” akcentēja A.Pētersons.
Sanāksmes dalībnieki, apspriežot sabiedriskās organizācijas “Gulbenes lauksaimnieku apvienība” statūtus, formulēja apvienības informatīvā centra izveides principus un uzdevumus, kā arī noteica apvienības valdes skaitlisko sastāvu un citu. Centrā, kas darbosies sadarbībā ar rajona lauksaimniecības konsultāciju biroju, strādās viens cilvēks, ko centra vadītāja amatam izraudzīs konkursā.
Aizklātā balsojumā izveidoja Lauksaimnieku apvienības valdi septiņu cilvēku sastāvā. Valdes priekšsēdētāja amatā pusgadu būs Galgauskas pagasta zemnieks Staņislavs Gžibovskis, bet vietnieka pienākumus veiks rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne. Valdē ievēlēti: Mārtiņš Upāns, Andris Gargurnis, Alvils Pētersons, Armīns Galviņš un Inese Berga. Revidente ir rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja speciāliste Ilze Vītola.
