Maruta Pērkone: “Kora “Atbalss” dziedātāju vidējais vecums ir 70 gadi.
Maruta Pērkone: “Kora “Atbalss” dziedātāju vidējais vecums ir 70 gadi.
Dziesmu un deju svētki ir īpaši, kam piemīt latviešu tautu vienojošs spēks. Visi Latvijas novadi šajos svētkos kā krāsainas upes satek lielā dziesmotā jūrā un sākas varenais skanējums. Izzūd robežas starp ticīgo un neticīgo, starp veco un jauno, starp tautībām. Gulbenes kultūras centra senioru kora “Atbalss” dalībniece un kora vecākā Maruta Pērkone jūtas lepna, ka kopš bērnības varējusi būt šīs dziesmotās jūras varā.
Nodzied studiju laiku
“Kalnā neesmu kāpusi, lai gavilētu, bet dziedājusi esmu visu mūžu,” saka Maruta. Pirmās skolas gaitas viņa sākusi Ēveles pamatskolā, kur par skolas direktoru strādājis Antons Legzdiņš, kurš vadījis arī dziedāšanas nodarbības. Viņš visiem bērniem licis dziedāt, neņemot vērā nekādas iebildes. Maruta labprāt iesaistījusies visos kolektīvos. Turpinot mācības toreizējā Valmieras 11. varoņu vidusskolā, viņa atkal iepazinusi pamatīgas dziedāšanas tradīcijas, kur sākumā dziedājusi meiteņu, vēlāk – jauktajā korī. Pēc vidusskolas beigšanas Maruta izlēmusi kļūt par pārtikas tehnoloģi un iestājusies Lauksaimniecības akadēmijā. Tieši tajā laikā augstskolā veidojies sieviešu koris, kam dots nosaukums “Liepa”. “Tajā es nodziedāju visus studiju gadus,” piebilst Maruta. Ar tikko jaušamu nožēlu dziedātāja atklāj, ka dažādu iemeslu dēļ neesot piedalījusies nevienos studentu dziesmu svētkos.
Vienu centimetru no Balviem
1968.gadā Maruta atnākusi dzīvot uz Gulbeni, kur aizvadījusi jau 40 gadus. “Latvijas kartē Gulbene atradās vienu centimetru no Balviem. Kādreiz domāju, kas tie par cilvēkiem, kuri vienā vietā spēj nostrādāt desmit gadus, lai gan pati nostrādāju 37,” smejas Maruta. Gulbenē viņas pirmie soļi pašdarbībā bijuši toreizējā kolhoza “Ausma” deju kolektīvā, ko vadījis Kārlis Vents. 1970.gada Dziesmu un deju svētkos Maruta bijusi dejotāju pulkā. Pēc gada viņa kļuvusi par Gulbenes kultūras nama jauktā kora “Rītausma” dalībnieci. Dziedāšanā bijuši arī pārtraukumi, lai, beidzot pastāvīgā darba gaitas, 2001.gadā atgrieztos pie tās jau kā kora “Atbalss” dalībniece.
“Nespēju atteikt paziņām no kora “Rītausma”, kuri jau dziedāja senioru korī. Paralēli tam sāku dziedāt arī Gulbenes luterāņu baznīcas korī. Galvenais, ka dienas nav jāpavada tikai istabas četrās sienās,” saka Maruta. Viņa atceras, ka pirmā saskare ar Mežaparka lielo estrādi bijusi 1955.gadā. Maruta – trīspadsmit gadus veca meitene-, atspiedusies pie tuvējās priedes, vērojusi estrādes atklāšanas pasākumu, klusībā apskauzdama vecāko māsu, kura tolaik dziedājusi korī “Daile”. “Vēl šodien atceros, kā visi Dziesmu svētku dalībnieki sauca: “Estrādes celtniekus!”
Deficīts – vīru balsis
Marutai vienmēr paticis būt starp cilvēkiem. “Kur mūsu gadu cilvēki lai iet? “Atbalss” – tā ir iespēja doties ārpus rajona robežām, jo katru gadu kaut kur braucam, lai piedalītos koncertos. Dalībnieku vecums tam nav šķērslis,” viņa saka. Kolektīvā ir ļoti cienījami dziedātāji, piemēram, skolotāja Marta Salmiņa, kurai tuvojas devītais gadu desmits, ilggadēji dziedātāji ir arī Staņislavs Tarass, Velta Zaharāne, Genovefa Magone, Līvija Liepa, Saša Lāders.
“Gadi steidzas, bet kori nepapildina jauni dalībnieki.”
Maruta Pērkone
“Skumji, ka gadi steidzas, bet kolektīvu nepapildina jauni dalībnieki. Varbūt tas tāpēc, ka situācija darba tirgū ir citādāka? Cilvēki strādā, viņiem nav viegli rast laiku mēģinājumiem. Agrāk Dziesmu svētku dalībniekiem pienācās brīva apmaksāta nedēļa, bet šodien tā nav,” prāto Maruta. Esot bijuši mēģinājumi uzrunāt cilvēkus, aicinot iesaistīties korī, bet tie, kas nekad to nav darījuši, tomēr baidoties, jo apzinoties, ka kora dziedāšana nav gavilēšana pie viesību galda. Kolektīvā liels deficīts esot vīru balsis. Arī senioru koru repertuārs, gatavojoties Dziesmu svētkiem, tomēr uzskatāms mazliet par sarežģītu.” Tas dziedātājus atbaida. Notis jau iedod, bet cik ir tādu dalībnieku, kas tajās orientējas? Labi, ka vārdus spējam izlasīt. Nav iespējams izpildīt astoņbalsīgu skaņdarbu, ja korī ir četri basi un četri tenori. Maz atliek laika sirdij tuvu dziesmu apguvei. Kā no šīs situācijas iziet, es nezinu,” prāto Maruta. “Atbalss” dziedātāji esot apbrīnas vērti, jo par spīti veselībai viņi ne tikai apzinīgi pulcējoties mēģinājumos, bet spējot vienalga kādos laika apstākļos trīs stundas nostāvēt arī uz estrādes, lai atkārtotu vienu un to pašu dziesmu, līdz tā ieskanas.
Šogad Dziesmu svētkos senioru koriem ir paredzēta viena diena. Doma laukumā notiks mēģinājums, bet vakarā koncerts. No Rīgas līdz Gulbenei ceļā “Atbalss” pavadīs trīs stundas. Šī diena nebūs viegla, tomēr Maruta nevar iedomāties, ka latviešiem nebūtu šo svētku. “Iespējams, ka vienai daļai jauniešu šodien daudz kas cits ir nozīmīgs, bet mēs esam izauguši kopā ar šiem svētkiem. To nesaku par visiem, jo, vērojot televīzijā skolēnu un jauniešu dziesmu svētku norisi, redzot dalībnieku mirdzošās acis un aizrautību, domāju, ka šiem svētkiem nav lemts iznīkt. Gatavošanās tiem stimulē gan jaunos, gan vecos.”
Glabā kolektīva karogu
Kolektīvam ir arī savas tradīcijas. Kora dalībnieki tiek sumināti skaistās dzīves jubilejās, kopīgi tiek svinēti Ziemassvētki, izveidojusies draudzība ar citiem senioru koriem. Gatavojoties kolektīva 45 gadu jubilejas koncertam, komponists Jānis Porietis korim veltījis dziesmu “Gulbenīte – gulbju zeme”, kas kļuvusi par “Atbalss” himnu. Stāstot par kora vecākās pienākumiem, Maruta smejas, ka visiem spēkiem cenšoties atvieglot diriģentes Ligitas Plešanovas darbu, lai viņai nenāktos noņemties ar saimnieciskām nodarbēm. Viņa esot arī kolektīva karoga pieskatītāja, hronikas veidotāja, labdarības nodevu vācēja, kas sadarbojoties ar kora padomi un balsu vecākajiem. Ja Marutai piedāvātu izvēles iespējas – būt starp dziedātājiem vai skatītājiem, viņa noteikti izvēlētos pirmos.
***
Fakti
– 1960.gada 27.oktobrī pirmajā mēģinājumā pulcējas Gulbenes kultūras nama darba veterānu koris. Diriģents – Andrejs Baumanis. Kolektīvs šodien ir starp vecākajiem senioru koriem Latvijā.
– 1982.gadā korim piešķirts nosaukums “Atbalss”.
– Ar kolektīvu strādājuši 8 diriģenti. Visilgāk – 18 gadus – to vadījusi diriģente Lūcija Hmeļevska. Kopš 2006.gada kori vada diriģente Ligita Plešanova.
– Kolektīvs piedalījies visos Latvijas senioru koriem rīkotajos pasākumos. Bijis 19., 20., 21. un 23. Vispārējo latviešu dziesmu svētku dalībnieks.
– Kolektīva dziedātāju vidējais vecums ir vairāk nekā 70 gadi. Šobrīd korī dzied 27 sievas un 8 vīri.
***
Par dziedāšanu
Kora “Atbalss” dalībnieks Staņislavs Tarass:
Korī sāku dziedāt 1936.gadā. Mācoties Rīgas poligrāfijas arodskolā, dziedāju vīru korī “Dziedonis”, ko vadīja cienījamais Haralds Mednis. Vairākas dziesmas ierakstījām Rīgas radiofonā. 1945.gada vasarā Rīgā esplanādē piedalījos pirmajos latviešu Dziesmu svētkos. Man vienmēr ir paticis dziedāt klasiķu dziesmas. Senioru korī “Atbalss” dziedu kopš tā pirmajām pastāvēšanas dienām. Kora mēģinājumi, kas notiek piektdienās, man ir kā pienākums. Šogad man paliks
80 gadi, bet tas nebūs šķērslis, lai es šovasar nepiedalītos lielajos Dziesmu svētkos.
