Gulbeniete Aija Gātere, kura kopā ar vīru Uldi un meitu Daigu saimnieko savā piemājas dārzā Brīvības ielā, jau vairāk nekā trīsdesmit gadus no pavasara līdz rudenim Gulbenes tirgū izaudzētajā labprāt dalās ar citiem. Šajā laikā viņa pārliecinājusies, ka stādu un galvenokārt dažādu ziemciešu puķu pārdošana ir sezonāls, bet ienesīgs bizness.
“Mana vecmāmiņa vēl pirms kara audzēja un pārdeva kāpostu stādus. Vectēvs bija galdnieks. Par naudu, kas tika nopelnīta ar stādiem, vecvecāki nopirka kokmateriālus, lai uzbūvētu šo māju, kurā mēs tagad dzīvojam. Eju vecmāmiņas pēdās un par ietirgotajiem līdzekļiem tagad remontējam pirms kara celto ēku. Tomēr, kā mēdz sacīt, āķi lūpā, lai sāktu nodarboties ar stādu tirdzniecību, man iemeta paziņa, kura brauca tirgoties uz Krieviju un aicināja, lai braucu viņai līdzi. Ienākusi manā dārzā, viņa uzreiz norādīja, kādas puķes varu vest pārdot uz Pleskavu. Starp tām bija arī peonija, ko ar ķeršanu izķēra. Izrādījās, peoniju pirka tāpēc, ka no tās saknēm gatavo zāles,” atceras Aija.
Viņai patīk doties uz tirgu. Ja savā vecumā visu laiku esot jādzīvo tikai mājās vien, tad dzīve vairs neesot dzīve. Aija sevi neuzskata par profesionālu puķkopi. Par praktiķi, kas labprāt lasa žurnālus un atbildes uz neskaidriem jautājumiem meklē arī internetā, gan. “Lielākā pieredzes apmaiņa mums notiek tirgū, jo cita citu neskaužam. Ar stādiem maināmies. Nu jau mums laukumā pie lielveikala “Beta” izveidojies īsts stādu tirgus. Kad nojumes bija novietotas stāvlaukumā Bērzu ielā, tad gan jutāmies kā uz vientuļas salas,” vērtē Aija.
Gladiolas nomaina pret ziemcietēm
Puķu un dārzeņu stādi tiek audzēti pašu priekam un pārdošanai. Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, kad Aija vēl dzīvojusi Stradu pagasta Stāķos, galvenokārt audzētas gladiolas. Bijušas 24 šķirnes. Tolaik tirgū pārdevusi gan gladiolu sīpolus, gan ziedus. No gladiolu audzēšanas viņa atteikusies tad, kad pirms divdesmit gadiem no Stāķiem pārcēlusies uz dzīvi Gulbenē. “Laikam jāvaino šejienes dārza zeme, kur tās tika stādītas, jo gladiolu sīpoli aizgāja bojā. Iegādājos jaunas šķirnes, bet arī tā nekas neizdevās, tāpēc izlēmu, ka pievērsīšos daudzgadīgo puķu audzēšanai, jo ar tām ir mazliet vieglāk tikt galā, lai gan arī tās palaikam tiek pārstādītas un dalītas,” stāsta saimniece.
Viņa vispirms aicina papriecāties par Siguldas stādu parādē, ko viņa apmeklē katru gadu, iegādāto daudzgadīgo meža liliju ar tumšsarkaniem ziediem, kas nu jau otrajā pavasarī sākusi veidot krūmu. Tai blakām dobē atstāta brīva vieta, lai iestādītu vēl otru meža liliju, tikai ar koši dzelteniem ziediem. Aija nav vienīgā puķu audzētāja, kura sajūsminās par Siguldas stādu parādi, būdama gatava tur iegādāties gandrīz vai visu, tomēr paturot prātā materiālo rocību, kā arī to, ka dārzs nav bezizmēra. Mājās braucot, pa ceļam viņa vienmēr piestāj vēl kādā stādu audzētavā. Tā uz Gulbeni no Ieriķiem atceļojusi spireja `Aija`, kas vēl tikai grasās raisīt pumpurus.
Ejot garām liliju dobei, saimniece atļaujas pabēdāties, jo no trīs garajām liliju vagām pāri palikuši daži desmiti balto liliju stādu. Lielāko daļu nopostījuši maijvaboļu kāpuri. Toties prieku rada septiņu šķirņu mārtiņrozēm atvēlētā vaga dārza saulainajā vietā. Rudenī, iestājoties aukstajam laikam, tās pārcelsies uz siltumnīcu. Lai pavairotu iegādātās dažādu krāsu mārtiņrozes, Aija izmanto to spraudeņus, jo mārtiņrozes ir starp audzētājas mīļākajām puķēm. “Katra, pat vissīkākā puķīte ir skaista!” uzskata Aija un prāto, ka tūlīt jāķeras klāt lielo dāliju gumu ceru sadalīšanai. Šogad viņas dārzā ziedēs septiņu šķirņu dālijas, kas pa ziemu vēsā telpā tiek glabātas nenoslēgtā polietilēna maisā, pārkaisītas ar kūdru.
Te ir mana stādu “fabrika”
Puķu audzētāja nelepojas ar modernu un plašu siltumnīcu, kuras skelets apjumts ar mūsdienīgiem pārsedzes materiāliem, bet uzslavē abas nelielās stikla siltumnīcas. Viena atvēlēta tomātu audzēšanai pašpatēriņam, bet otra atvēlēta stādiem. Vienkāršos trauciņos un kastītēs garumā stiepjas kāpostu, ķirbju, kabaču, gurķu un arī dažādu vasaras puķu dēsti, kas, sasniedzot noteiktu lielumu, tiek izpiķēti. Aija bilst, ka šajā pavasarī pircējiem nevarēšot piedāvāt divpadsmit, bet tikai deviņu šķirņu asteru stādus, jo pievīlušas to sēklas. Viņa jau pieradusi, ka tie, kas sper kāju pāri lielākās siltumnīcas slieksnim, neslēpj izbrīnu par divlitrīgo plastmasas alus pudeļu parādi, kas izkārtojusies gar siltumnīcas ārējām malām. “Alu nedzeram, bet pudeles piepildām ar ūdeni, kas pa dienu saulē sasilst un nakts vēsajās stundās atdod siltumu. Pudelēs ūdens sasilst ātrāk nekā spaiņos. Tās var izmantot gan stikla, gan plēves siltumnīcās,” Aija dod padomu. Viņas lepnums ir arī piecu jaunu šķirņu peonijas, kas iegādātas no profesionālas to audzētājas. “Kad beigsies mana puķu biznesa sezona, pievērsīšos adīšanai. Arī tā ļauj nopelnīt,” apņēmīgi saka Aija.
Aija iesaka
Gladiolu sīpoli pēc novākšanas ir jāizžāvē. Ja pamanāms kāds bojājums, tad sīpolus ieteicams dezinficēt kālija permanganāta (zilie graudiņi) šķīdumā.
Dālijas ziedēs bagātīgāk, ja to gumu ceru pirms stādīšanas sadalīs.
Puķēm vislabāk patīk satrūdējuši kūtsmēsli.
Lilijas spēj pārciest arī ilgāku sausumu. Jo uz to lapām mazāk mitruma, jo labāk. Ja lilijas laista, tad reti un pamatīgi.
