Bauskas skolotāja ievietojusi avīzē sludinājumu, kurā aicina pieteikties ar Covid-19 saslimušo, lai varētu inficēties. Kā to vērtēt?
Edīte Kanaviņa, Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja:
– Man nav komentāru, jo nav cilvēciski saprotama šāda situācijas izmantošana. Neizprotu cilvēka redzējumu, kā šādā veidā var veiksmīgāk risināt jautājumu, vakcinēšanās vietā izvēloties inficēšanos. Domāju, ka tagad satraukušies ir ne tikai skolotāji, bet liela cilvēku grupa, jo noteikumi vairs nav attiecināmi tikai uz izglītībā vai sociālajā aprūpē strādājošajiem. Prasība vakcinēties ir izvirzīta visiem publiskajā sektorā strādājošajiem. Tie, kuri bija izlēmuši nevakcinēties, tagad ir izvēles priekšā, jo 15.novembris ir tuvu. Iespējams, ka tas liek pieņemt arī šāda veida lēmumu – grūti saprotamu. Šis sludinājums šķiet kā no fantastikas pasaules. Tiesa, kā sarežģītā krīzes situācijā pieņem lēmumus, tas ir ļoti individuāli.
Raitis Apalups no Kalnienas:
– Ja tādi mums ir skolotāji, tad ko varam gaidīt no nākotnes? Skolotāji audzina mūsu bērnus, kas būs gan strādnieki, gan valstsvīri. Diemžēl ar tādu nostāju nekur tālu netiksim. Tagad ir izveidojusies briesmīga situācija, tāpēc valdības ārkārtas sēdē tiek lemts par stingrākiem ierobežojumiem, lai saslimušo skaits neaugtu tik strauji. Tā ir vislielākā sāpe, ka pret vakcināciju iebilst arī skolotāji, pat daži mediķi. Turklāt masu saziņas līdzekļos izskan doma, ka par maz skaidro un stāsta par vakcīnām, par to vaino valdību. Atceros, ka jaunībā varēju iemācīt zirgu iet pa vagu, kad vagoju kartupeļus vai saknes. Kucēnam un kaķēnam iemācīju nokārtoties tur, kur vajag, nevis katrā vietā. Tagad lieliem cilvēkiem nevar iestāstīt, ka ir jāiet vakcinēties, ka tas ir nepieciešams, jo viņi neapdraud tikai sevi, bet arī citus. Kā var neticēt, ja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš uzsver – zinātne ir pierādījusi vakcīnu vajadzību un nozīmi.
Aivars Krūmiņš no Gulbenes:
– Ir jāizdzīvo. Situācija ir jauna, nepieredzēta, tāpēc nav, ar ko salīdzināt. Es pats neesmu vakcinējies un netaisos to darīt, jo uzskatu, ka vakcīna nav izstrādāta. Savulaik difterijai, stingumkrampjiem un pretgripas vakcīnu izstrādāja gadu gadiem, bet Covid-19 vakcīna tika izstrādāta dažu mēnešu laikā. Teikšu tā – nekur mēs nepaliksim, būs vien jāiziet visam cauri. Un savam ķieģelim garām nepaiesim. Mūsu valstī spiež vakcinēties. Kāpēc? Mēs katrs varam izlemt.
