Māris Dembovskis Gulbenē dzīvo vien nepilnus četrus gadus. Šajā laikā daudzi viņu iepazinuši kā deju pasniedzēju, bet citiem viņš ir paziņa, kolēģis vai vienkārši labs draugs. Tagad viņš jauniešu centrā “Bāze” katru svētdienu piedāvā apmeklēt dievkalpojumus, jo ir topošais baptistu mācītājs.
Māris stāsta, ka iepriekš strādājis par informācijas tehnoloģijas speciālistu. Tā aizritējis viens gads, otrs, un viņš sācis aizdomāties, vai to vēlas darīt. “Sapratu, ka es to nevēlos. Tad domāju, kas ir tāds vērtīgs, kur es sevi vēlētos ieguldīt. Sapratu, ka cilvēkos, un tas veids, kā es to varu izdarīt, ir stāstīt viņiem par iespēju dzīvot citādāku dzīvi. Tā no informācijas tehnoloģijām pārslēdzos uz teoloģiju. Tagad jau vairāk nekā gadu mācos Baltijas Pastorālajā institūtā. Tagad tukšumu, kuru izjutu sēžot pie datora, varu aizpildīt, kaut gan man ir četrreiz mazāk naudas, tomēr man ir kaifs par to, ko es daru, ” stāsta Māris.
Lai kļūtu par baptistu mācītāju, Mārim studijām institūtā jāvelta trīs gadi un pēc tam sevi vēl jāpierāda, vadot draudzi. Uz mācībām, kuras notiek vienu nedēļu vienreiz mēnesī, viņš dodas stopējot automašīnas, tā ietaupot gan laiku, gan naudu.
Daļa draugu un tuvinieku, uzzinot, ka Māris būs mācītājs, teikuši ka tas ir jauki. “Tiem, kuri manu izvēli neatbalsta, pašiem izpratne par Dievu ir jocīga. Ja es pateiktu, ka rīt “kruķīšu” miljonu biznesu, tad visi teiktu, ka tas ir labi, jo mūsdienās lielākajai daļai sabiedrības svarīgākā vērtība ir liela naudas pelnīšana. Vērtības cilvēks sāk apzināties, kad viņam ir kādi 60 gadi, tikai tad diemžēl dzīvi vairs nevar pagriezt atpakaļ,” domā Māris.
Aicina uz dievkalpojumiem
Māra vecāki ir katoļticīgie, arī pats Māris iepriekš bija katolis. Vaicājot, kāpēc viņš izvēlējies būt baptistu mācītājs, Māris atbild, ka katoļiem ir lietas, kurām es vienkārši nevaru piekrist, tāpēc nolēmu, ka būšu baptists. Piemēram, par kristīšanu. “Ja par pamatu ņem Bībeli, kristība Bībelē ir tajā momentā, kad cilvēks to pats izvēlas. Kristietību nevar pieņemt mazs bērns, kurš neapjēdz, kas ir Jēzus.. Pieņemamāki man ir luterāņi. Protams, daudz kas atkarīgs arī no mācītāja. ,” saka Māris.
Topošais baptistu mācītājs ir arī pārliecināts, ka ēkai, kur notiek dievkalpojumi, nav nozīmes. “Svarīgi ir cilvēki, kas veido draudzi. Mēs varētu tikties kaut vai Olimpiskajā sporta centrā,” teic Māris. Draudze palīdzētu meklēt garīgumu krīzes apstākļos, cilvēki, kuri meklē Dievu, cilvēkiem, kas vēlas dzirdēt kaut kādas citas iespējas, kā pavadīt un veidot savu dzīvi. Katrs var pielietot Kristus mācīto savā dzīvē, esot tas, kas viņš ir – mehāniķis, skolotājs, tulks, biznesmenis.
“Dievkalpojumos galvenais uzsvars ir uz dziedāšanu un Dieva slavēšanu. Pēc tam notiek lūgšanās, spēļu spēlēšana, vasarā tas var būt arī kopīgs brauciens peldēties. Pagaidām noticis ir tikai viens dievkalpojums. Tiem, kuriem ir interese, var atnākt kaut vai apskatīties. Ja kāds vienkārši vēlas parunāties, tad var arī man zvanīt – 26176287,” norāda Māris.
Būs savdabīgs pasākums
Rīt, Pūpolsvētdienā, dievkalpojums nenotiks, jo Māris kopā ar domubiedriem dodas pāris dienu pārgājienā, bet Lieldienās gan dievkalpojums ir paredzēts. “Lielajā Piektdienā pie jauniešu centra ir paredzēts pagatavot krustu. Tas būs nolikts zemē, un cilvēki, kas gribēs, varēs nākt, paņemt naglu un iedzīt to krustā. Pasākuma mērķis ir ļaut cilvēkiem aizdomāties, ko viņiem īsti nozīmē Lieldienas,” stāsta Māris.
Tāpat kā citiem arī Māra ģimenē ir pieņemts, ka pirms Lieldienām tiek krāsotas olas, bet tajā pašā laikā viņš atzīst, ka neesot tradīciju cienītājs. Svētkos labprātāk satiekas ar draugiem vai ar sievu uzspēlē kādu spēli.
Daudz interesantu ideju
“Protams, man savai draudzei ir vieglāk piesaistīt jauniešus, arī runāt ir vieglāk ar jauniem. Bet man ir vienalga, kāda vecuma cilvēki to apmeklēs. Esmu gatavs arī tam, ka cilvēki gados var teikt, ka esmu galīgi zaļš un neko nejēdzu no dzīves,” saka Māris.
Viņam ir ļoti daudz dažādu ideju, ko viņa draudzei vajadzētu darīt. Pirmkārt, tai vajadzētu mainīt pilsētu un cilvēkus uz pozitīvo pusi. “Gribētu, lai cilvēki vairāk satiekas cits ar citu, nevis ir vieni paši savā stūrī ierāvušies. Lai latvieši dalās ar citiem tajā, kas viņiem ir, lai visi ir vienotāki.”
Ideja, kuru Māris vēlas realizēt tuvākajā laikā, ir rīkot kopīgas tikšanās reizes cilvēkiem, kuri gaida mazuli. “Cilvēku dzīvē, kuri gaida piedzimstam savu bērnu, tas ir īpašs laiks. Viņi varētu kopīgi sanākt, aprunāties un vienkārši pavadīt forši laiku kopā. Tas, manuprāt, būtu vērtīgi,” saka Māris.
Tagad, kad ir krīzes laiks un daudzus ir skāris bezdarbs, Māris ir iecerējis veidot kursus, kuros cilvēkiem būtu iespēja tikties, piemēram, ar psihologu un citiem speciālistiem, lai uzzinātu, kā atrast jaunu darbu. “Bet es pats kursu nobeigumā varētu stāstīt par Cerību. Šāds kurss būtu praktisks un, iespējams, kādam arī palīdzētu.”
