Gulbenes rajona amatierteātrus, kas piedalījās skatē, raksturo vairākas ļoti pozitīvas iezīmes.
Gulbenes rajona amatierteātrus, kas piedalījās skatē, raksturo vairākas ļoti pozitīvas iezīmes.
Pirmkārt, kopumā labs radošais līmenis. Skatē nebija vāju, slikti iestudētu vai slikti nospēlētu izrāžu. Otrkārt, Gulbenes rajons iepriecināja ar azartisku, aizraujošu, enerģisku amatieraktieru spēles prieku. Treškārt, tika pārstāvētas dažādas aktieru paaudzes – izrāžu ansambļus veidoja gan dzīves un skatuves pieredzes bagātie aktieri, gan jaunieši. Ja amatierteātrī ienāk un spilgti darbojas jaunatne, tad šim kolektīvam ir ne tikai tagadne, bet arī nākotne. Un jaunieši jums ir ļoti talantīgi, atraisīti. Ceturtkārt, kolektīvi gudri izvēlējās repertuāru, domājot par to, lai viņu veikums būtu vajadzīgs cilvēkiem, proti – lai izrādes gan ieinteresētu un aizrautu skatītājus, gan liktu par daudz ko būtisku padomāt.
Tirzas kolektīvs arī šopavasar priecēja ar dažādību gan saturā, gan formā. Kā pirmā tika rādīta sešdesmito gadu teātra stilistikā veidota nostalģiska izrāde “Palmas zaļo vienmēr” pēc V.Vīgantes kādreiz ārkārtīgi populārā darba, ļaujot cilvēkiem gados, “Silavas valsim” skanot, atcerēties, bet jauniešiem iepazīt sešdesmito gadu gaiši naivo romantisko gaisotni, ticību labajam, taisnībai un sapņu piepildījumam. Vakarā tirzmalieši īstajā klētī azartiski un vizuāli spilgti izspēlēja Rutku Tēva “Sievietes mīlas ieročus”, ieraujot skatītājus savā spēles priekā. Svarīgi, ka Tirzas kolektīva režisore A.Alberte īpašu uzmanību pievērš inscenējuma elementiem, režijas stilistikai, oriģinālam telpiskajam risinājumam.
Izvēlēties labāko izrādi bija grūti, jo vajadzēja izvēlēties no vienlīdz interesantiem iestudējumiem. Šo izvēli noteica izrādes emocionāla iedarbība uz skatītāju zāli, skatītāju reakcija. Visciešākā emocionālā saikne starp skatuvi un zāli, manuprāt, bija jūtama Litenes pagasta amatierteātra izrādē “Nebēdnieki”, turklāt liteniešiem izdevās aizkustinoši un ļoti labestīgi nospēlēt mīlestību. Izdzīvot šīs jūtas uz skatuves pat profesionāļiem nav viegli.
Runājot par trūkumiem, jāmin tāda amatierteātriem bieži raksturīga īpašība, kā izrādes sākumdaļas gausums (tas gan neattiecas uz Tirzas kolektīvu). Pirmās minūtes uz skatuves amatieraktieri iesildās, spēlē vēsi un uztraukti un tikai vēlāk, iesildījušies un darbībā iedzīvojušies, atraisās un sāk spēlēt ar pilnu atdevi.
Gulbenes Tautas teātra izrāde “Kājas” ir unikāls, neparasts stāsts par mums visiem, par mūsu sabiedrību, par cilvēku likteņiem. Edītes Siļķēnas krāšņais, saturiski polifoniskais iestudējums parāda teātra valodas spēku, demonstrē, ka teātrī, lai liktu izjust cilvēka dzīvības vibrācijas, svarīgs ne tik daudz teksts, cik detalizēti izstrādāta darbība, cilvēka rakstura un līdz ar to viņa likteņa iemiesojums mīmikā, acu skatienā, žestā, plastikā. Uzskatu, ka tai ir liela nākotne un šī izrāde var gūt panākumus starptautiskajos festivālos.
