SIA “Rainis” gada pārskata sapulces, kas notika 16.aprīlī, dalībnieki, izvērtējot 2002. gada saimnieciskos un finansiālos rezultātus, atzīst, ka, ieņēmumi par lauksaimnieciskās produkcijas realizāciju ir palielinājušies.
SIA “Rainis” gada pārskata sapulces, kas notika 16.aprīlī, dalībnieki, izvērtējot 2002. gada saimnieciskos un finansiālos rezultātus, atzīst, ka, ieņēmumi par lauksaimnieciskās produkcijas realizāciju ir palielinājušies. Paviršības galvenokārt pieļautas lopkopībā, kas ir statūtsabiedrības vienīgais ienākumu avots.
“Darba rezultāti ir atkarīgi no pašiem. Ir jāprot strādāt, pielāgojoties pašreizējiem apstākļiem, paviršībās nevainojot lopbarības kvalitāti, zemo samaksu par pienu un citus faktorus,” saka SIA “Rainis” valdes priekšsēdētājs Pēteris Gabranovs.
Piena ražošanā gūst kāpinājumu
Viņš atzīst, ka pērnais gads sācies cerīgi, jo gūts izslaukuma kāpinājums, bet ilgstošais pagājušās vasaras sausums ražotās produkcijas apjomam licis sarukt. Septembrī pārstrādei akciju sabiedrībai “Rankas piens” realizētas tikai 4,4 tonnas piena, tāpēc peļņa nesegusi ražošanas izdevumus.
“Oktobrī lopiem sākām izēdināt ziemas periodam sagatavoto barību, tas dienā ļāva realizēt vairāk nekā sešas tonnas piena. Pagājušajā gadā kopumā saražojām 2256,9 tonnas piena, tas ir 174,8 tonnām vairāk nekā 2001.gadā. Vidēji no govs ieguvām 4773 kilogramus piena. Šobrīd sabiedrībā ir 473 slaucamas govis un 474 jaunlopi. Labākie piena izslaukumi gūti “Upeskalna” novietnē. Tie ir 82 procenti no kopējā piena daudzuma. Piemēram, lopkopēja Janīna Belinska no govs pērn izslaukusi 5749 kilogramus,” stāsta P.Gabranovs.
Pērn statūtsabiedrība realizējusi liellopus kopumā par 78,4 tonnām. Tie pārdoti uzpircējiem, kas iepirkuma cenu nosaka atkarībā no Latvijā importētās gaļas daudzuma.
“Tas mūs neapmierina, jo esam zaudētāji. Lielāks ievestās gaļas apjoms, mazāka iepirkuma cena. Uzskatu, ka valstī joprojām nedomā par iekšējo tirgu un tā aizsardzību, jo nodokļu maksātājiem radīti nevēlami apstākļi. Diemžēl Latvija vēl nespēj konkurēt ar kaimiņvalstīm,” secina valdes priekšsēdētājs.
Kopj kultivētās ganības un zālājus
SIA “Rainis” katru gadu virsmēslo kultivētās ganības un zālājus. Pērn organiskais mēslojums kopumā izkliedēts 250 hektāru platībā. Saimniecības noliktavās izvietotas 90 tonnas minerālmēslu, ko arī izlietos kultivēto ganību un zālāju virsmēslojumam.
Lielākās platības – 180 hektāru – ir pie “Upeskalna” slaucamo govju kompleksa, 50 hektāri – pie “Rožukalna” un “Aleju”, bet 20 hektāri – pie “Krūmiņu” fermas. 70 hektāri ilggadīgo zālāju platību atrodas saimniecības otrajā iecirknī.
“Salīdzinājumā ar 2001. gadu pērn saražojām 25 550 tonnas skābbarības vairāk. To gatavosim arī šovasar, cenšoties palielināt kopējo apjomu. Savulaik audzējām arī graudaugus, kurus pārstrādājām un izbarojām lopiem, bet zemo iepirkuma cenu dēļ no tā atteicāmies, jo pārliecinājāmies, ka tas rada ekonomiskus zaudējumus. Govju pilnvērtīgai ēdināšanai lopbarību arī iepērkam. Pērn lopbarības izdevumi bija 89 499 lati,” situāciju raksturo P.Gabranovs.
11 260 lati izdoti siena iegādei, par 2657 latiem pirkta melase, bet par mikroelementu un drabiņu iegādi izdoti attiecīgi 28 885 un 1280 lati. Kombinētās spēkbarības sagatavošanai izlietots ievērojams līdzekļu apjoms.
Pārdod veco un iegādājas jaunu tehniku
Valdes priekšsēdētājs atzinīgi vērtē, ka pērn ieņēmumi par lauksaimnieciskās produkcijas realizāciju sabiedrības kasi papildinājuši par 249 060 latiem, bet kopējā izdevumu summa ir 137 122 lati. Visvairāk naudas izlietots lopbarības un dīzeļdegvielas iegādei.
“Pagājušajā gadā atjaunojām nolietojušos tehniku un iekārtas. Iegādājāmies 24 slaukšanas aparātus, sešus kūtsmēslu transportierus, minerālmēslu sējēju, kā arī divas automašīnas un divus elektriskos ūdenssildītājus. Vēl nepieciešams traktors, pļaujmašīna un muca ūdens pārvadāšanai,” stāsta statūtsabiedrības vadītājs. Šobrīd saimniecības rīcībā ir 23 dažādu marku traktori, 16 automašīnas un citas tehnikas vienības.
“Daļu lauksaimniecības tehnikas izmantojam, bet daļu par pajām, iepriekš savstarpēji vienojoties, varētu pārdot paju īpašniekiem. Šai rīcībai jābūt rūpīgi pārdomātai, lai neietekmētu saimniecības nākotni,” uzskata P.Gabranovs.
Par galveno uzskata apzinīgu darbu
Statūtsabiedrībā nodarbināti 70 cilvēki, aprēķinātā samaksa par darbu pērn ir 81 911 lati, 33 procenti no visiem naudas ienākumiem. Vidējā dienas izpeļņa ir 4,50 lati.
“Vienmēr regulāri izmaksājam darba algu, kā arī atvaļinājuma naudu un avansu. Tomēr ir strādnieki, kas neapzinās, ka alga ir jānopelna, apzinīgi strādājot. Viņi atļaujas darba laikā lietot alkoholu, kavē darbu, pat zog. Daudz paviršību pieļauj lopu ēdināšanā un kopšanā, aizbildinoties, ka ir slikta lopbarība un tamlīdzīgi. Uzskatu, ka līdzīgi kā līdz šim jābūt kontrolei par veikumu. Esmu pārliecinājies, ka daudzos gadījumos ar vieniem un tiem pašiem resursiem viens cilvēks spēj paveikt vairāk nekā otrs. Tas nozīmē, ka noteicošā ir attieksme pret darāmo,” uzsver P.Gabranovs.
