No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, vietā liekot 80 jaunus amatus, savukārt 83 profesijām precizēti nosaukumi, bet 154 profesijas pārceltas uz citu profesiju atsevišķo grupu, secināms pēc Ministru kabineta noteikumiem “Par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, kas stājušies spēkā 1. jūnijā.
66 lappušu garajā profesiju nosaukumu tabulā veiktas izmaiņas svītrojumu vai jauninājumu veidā. Svītrotas tādas profesijas, kas darba tirgū vairs nav aktuālas. Piemēram, ja tās nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā un konkrētu profesiju pārstāvji nav atrodami darba tirgū. Viena no svītrotajām profesijām ir orķestra mūziķis. Kultūras ministrija, Liepājas un Nacionālais simfoniskais orķestris un citi šā priekšlikuma pamatojumā norāda, ka orķestris neizmanto šo profesiju, jo ir sīkāks iedalījums pa mūziķu grupām atkarībā no tā, kādu instrumentu spēlē – piešķirti atsevišķi profesiju kodi. Daudz profesiju svītrots lauksaimniecības jomā, piemēram, vecākais speciālists dārzkopis. Likvidēta arī profesija dzelzceļa inženieris.
Profesiju pastāvēšanas vēsturē iegājušas, bet no aktuālajiem amatiem dzēstas profesijas: burtlicis, dārgmetālu kalējs, helikoptera pilots, skolas pārzinis, spalvu šķirotājs, paklāju audējs, koku pludinātājs. Ja šādas profesijas klasifikatorā bija lasāmas, tad ne viens vien speciālists Latvijā kādreiz bijis.
Starp jaunajām profesijām lasāmi tādi nosaukumi kā militārais psihologs, mājaslapu dizainers, lidojumu plānošanas speciālists, uzkodu uzņēmuma vadītājs, būvniecības projektu vadītājs. Tieši ar būvniecību saistīti arodi Profesiju klasifikatorā piedzīvojuši lielākās izmaiņas, kas saistāms ar prasībām piedalīties iepirkumos. Jaunajos noteikumos ir arī precizēti profesiju pienākumi, atbildība, prasmes un prasības. Piemēram, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma skolēni turpmāk profesiju klasifikatorā būs apzīmēti ar terminu “izglītojamie”.
