Klepošana ir dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību.
Klepošana ir dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Taču klepus ir arī svarīgs elpceļu aizsargreflekss, kas var liecināt par kādu slimību, atgādina ftiziopneimonoloģe Gunta Kirvelaite. Mutes aizsegšana klepojot ne tikai aptur slimības izraisītāju izplatību, bet arī liecina par pieklājību un cieņu pret apkārtējiem.
“Nav tāda “saaukstēšanās klepus” – ja šķauda vai klepo, tātad ir kāds vīruss vai baktērija, kas šo klepu izraisa un siekalu pilieniņu vai iesnu šņurcienu veidā izplatās tālāk. Protams, ir arī sirds vai nervu klepus,” ārste paskaidro. “Saaukstēšanās klepus” parasti pārejot divu trīs nedēļu laikā – ārstēts vai neārstēts. Ja ne, jādomā par kaut ko nopietnāku – kādu iekaisumu, piemēram, vai smagāku saslimšanu -, jāpārstāj eksperimentēt ar tautas līdzekļiem un jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus. Noteikti tas jādara, ja klepojot trūkst elpas, ir apgrūtināta vai gārdzoša elpošana, klepojot gļotas ir zaļgani dzeltenā krāsā vai tajās sāk parādīties asins dzīsliņas. Ārstam vajadzētu pateikt arī, ja ir pastiprināta svīšana naktīs un straujas svara izmaiņas. Klepus var būt arī pie sirds vai nervu saslimšanām.
Tieši klepojot un šķaudot slimam cilvēkam izplatās dažādas elpceļu saslimšanas, piemēram, gripa, tuberkuloze, garais klepus, dažādas vīrusu izraisītas infekcijas. Lai gan pats šķaudītājs zina, ka iesnas, piemēram, ir alerģijas izpausme un apkārtējiem nepielips, savu siekalu pilienu uztveršana kabatas lakatiņā vai vismaz apkaklē, šallē vai piedurknē ir arī pieklājības diktēta nepieciešamība – pārējie taču nezina, cik viņi ir vai nav apdraudēti. Cilvēks, kurš atbilstoši cenšas sevi kontrolēt arī refleksa laikā, turklāt ir patīkamāks saskarsmē. Noteikti labāk ir izmantot vienreiz lietojamu salveti, ko uzreiz izmet atkritumu urnā.
Vīrusu izplatības ierobežošanai ir svarīgi klepojot vai šķaudot muti aizklāt cieši – jo rūpīgāk tiks nosegta mute, jo mazāks inficēto gaisa pilienu mākonis nokļūs brīvībā. Ja gadījies muti aizsegt ar roku, vajadzētu sekot, lai tās regulāri tiktu arī mazgātas. Telpas, kurās uzturas kāds klepotājs, šķaudītājs, ir jāvedina krietni biežāk.
“Ir nepieciešams izkopt pareizu, labu klepošanas, šķaudīšanas praksi. Japāņi uz mūsējiem skatās ar šausmām un stāsta, ka platacainie savus puņķus krāj auduma lakatiņos un liek kabatās sev pie sāniem, kur siltā vidē baktērijas lekni vairojas,” zina teikt G.Kirvelaite, kura ir arī Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras Izglītības un zinātnes nodaļas lektore, lasa lekcijas gan Latvijas, gan ārvalstu speciālistiem. Latviešu tautas folklorā arī sastopama mīkla par puņķi: ko kungs liek kabatā, bet zemnieks met pie zemes?
