Vēl nav norimušas kaislības, kas virmoja iedzīvotāju izteikumos pirms vietējo pašvaldību vēlēšanām.
Vēl nav norimušas kaislības, kas virmoja iedzīvotāju izteikumos pirms vietējo pašvaldību vēlēšanām. Daļa sabiedrības priecājas, ka pie pagasta vadības stūres atkal redzēs pazīstamas sejas, daļā mutuļo neapmierinātība, ka nav izdevies panākt cerētās izmaiņas, ka nekas pagasta dzīvē nemainīsies. Kā vienmēr, cik cilvēku, tik spriedumu, un katram sava taisnība.
Kamēr vietējās pašvaldībās notiek pirmās pagasta padomes sēdes, kurās deputāti izvirza un balsojot apstiprina priekšsēdētāja kandidatūru, stājušies spēkā grozījumi likumā “Par pašvaldībām”. Tie reglamentē pašvaldību saistošo noteikumu publiskošanas kārtību, kā arī pieļauj pašvaldības vadītāja nomaiņu, nepaskaidrojot iemeslu.
Likuma grozījumi vienkāršo pašvaldības vadītāja atbrīvošanas kārtību. Piemēram, vietējās pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētāju, aizklāti balsojot, var atbrīvot no amata, ja balsojumu pieprasa vismaz trešdaļa deputātu.
Viss atkarīgs no komandas
Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs uzskata, ka katrs konkrēts gadījums ir rūpīgi izpētāms.
“Tas, ka tauta ir ievēlējusi deputātus, kas, savukārt, no sava vidus izraudzījuši pagasta padomes priekšsēdētāju, liecina, ka ļaudis ir viņam uzticējušies. Pašvaldības vadītāja stabilitāte viņa postenī ir atkarīga no komandas darba, no cilvēku, ar kuriem viņš strādā kopā, atbildības pret uzticētajiem pienākumiem. Ja izveidota spēcīga komanda, kurā valda savstarpējā sapratne, tad nevajadzētu rasties domstarpībām, apspriežot vai apstiprinot ar pašvaldības darbu saistītus jautājumus,” uzskata J.Antaņevičs. Viņš nenoliedz, ka var būt iespējami atsevišķi gadījumi, bet tas ir kas ārkārtējs.
Pārmetumus nevar vispārināt
“Tas nav pilnīgi nekas, ka mani nomaina šodien vai rīt, tomēr man nepatīk, ka to iespējams izdarīt tik vienkārši,” saka Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups. “Katrai rīcībai ir jābūt kādam pamatojumam. Sekojot reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Māra Kučinska izteikumiem, Valsts kontroles priekšsēdētājas Ingūnas Sudrabas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku izteikumiem, rodas iespaids, ka vietējo pašvaldību vadītāji un deputāti ir vislielākie noziedznieki. Par to liecina kaut vai norāde, ka pirms vietējo pašvaldību vēlēšanām pastiprināta uzmanība jāpievērš pēdējiem pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem. Ja jau mēs, pašvaldību vadītāji, šķietam tik negodīgi, tad varbūt vispār neesam vajadzīgi?” jautā R.Apalups. Viņš domā, ka likumdošanā vienādām prasībām jābūt pret visām amatpersonām. Ja arī pašvaldības vadītājs ir pieļāvis rupjus pārkāpumus, tad lietas būtību viņš iesaka noskaidrot ar tiesas starpniecību, lai gan neesot teikts, ka arī tiesa vienmēr ir taisnīga. Ja tiesa atzīstot pašvaldības vadītāja vainu, par atbrīvošanu no amata neesot iebildumu.
“Manuprāt, nevar tā vienkārši mētāties ar vārdiem, kā savulaik Dainis Īvāns mūs, kolhozu priekšsēdētājus, nosauca par “sarkanajiem baroniem”. Ja vari pierādīt, kurš ir tas “sarkanais barons”, tad pierādi, nevis vispārini. Uzskatu, ka tas, kas atļāvās, piemēram, Kauliņtēvu nosaukt par “sarkano baronu”, nav pie pilna prāta,” saka R.Apalups.
Viss rūpīgi jāpārbauda
Pašvaldību vadītāji nenoliedz, ka Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija ir tiesīga piesaistīt speciālistus pašvaldības ārkārtas finanšu revīzijas veikšanai. Viņi piekrīt, ka tad, ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt. Ja padome vai cita pašvaldības institūcija nepilda vai pārkāpj likumus, Satversmi, Ministru kabineta noteikumus, tiesas spriedumus un tamlīdzīgi, par to ir jāsniedz paskaidrojums. Pašvaldības darbs ir publiskojams, tomēr viņi vēlas, lai vienmēr tiktu paskaidrots, kāpēc pieņemts viens vai otrs lēmums. Katram iemeslam – izskaidrojumu!
