Aldis Dikmanis, uzņēmējs no Rankas: Ja cilvēks ir bagāts, tad viņš var darīt to, kas patīk. Daudzmaz ar mani tā arī ir.
Aldis Dikmanis, uzņēmējs no Rankas:
Ja cilvēks ir bagāts, tad viņš var darīt to, kas patīk. Daudzmaz ar mani tā arī ir.
– Dailis Kadils, ugunsdzēsējs un tūrisma darba entuziasts Gulbenē:
Izvēle ir atkarīga no situācijas, kādā atrodas cilvēks, kā arī no mērķiem, ko vēlas sasniegt. Ja darbs ir labi apmaksāts, rada gandarījumu, ja tas ir kā hobijs, ja ikdienā ar prieku ej uz darbu un ar prieku nāc mājās – kas gan var būt vēl labāks?
– Dzintars Poļaks, uzņēmējs no Stāmerienas:
Ar mani ir citādāk. Esmu izdarījis izvēli – esmu uzņēmējs. Tātad daru, ko vēlējos. Uzskatu tā: lai saņemtu pienācīgu samaksu par darbu, tas ir jāveic labi, bet, lai darbu labi paveiktu, tam ir jāpatīk. Ja cilvēkam galīgi nepatīk tas, ko viņš dara, tad iznāk, ka viņš strādā tikai naudas dēļ. Bet nauda reiz beidzas… Ja labs celtnieks no šejienes aizbrauc peļņā ārzemēs tomātus vākt, viņš tikmēr zaudē celtnieka kvalifikāciju, iziet no aprites. Reiz šis cilvēks atgriežas mājās un izlieto sapelnīto naudu. Tā nav ilgspēlējoša. Vienmēr būs novērtēts un varēs pretendēt uz labu samaksu jebkura amata labs pratējs – pavārs, dārznieks, celtnieks. Varbūt viens uzņēmējs šo speciālistu nepietiekami novērtē, bet otrs novērtēs un maksās pienācīgu algu. Arī sētnieks, kam patīk savs darbs, kas to prot paveikt labi un ātri, var apkalpot lielāku teritoriju un saņemt labāku atalgojumu. Jebkuram darbam ir jāsniedz cilvēkam gandarījums. Tātad jebkuram darba darītājam savā ziņā ir jābūt karjeristam. Ir jāvēlas būt labākajam savā darba laukā.
– Egons Kliesmets, mūziķis, pedagogs, iestādes vadītājs:
Kompromisu vienmēr var atrast. Labi, ja patīk tas, ko dari, un vari arī pienācīgi nopelnīt. Realitātē būtu labi, ja patīkamais darbs un labi atalgotais darbs būtu 50 procentu pret 50 procentiem. Cilvēki nereti veic 101 darbu vairākās darbavietās, lai varētu normāli nopelnīt. Katram tomēr gribas atrast nišu – darbu vai hobiju -, kas patīk. Lai gan – cik cilvēku, tik viedokļu.
– Ilona Vītola, Gulbenes uzņēmēja:
Viss ir atkarīgs no situācijas. Materiāli nodrošināts cilvēks, darīs to, kas ļoti patīk. Bet, ja jābaro bērni, ja nav, ko ēst, tad sieviete strādās un darīs visu iespējamo, lai pabarotu ģimeni. Kāds te var būt kompromiss?
– Grigorijs Gorodko, Gulbenes mūziķis Rīgā:
Jāizvēlas ir tas, kas ļoti patīk. Ar mani pašlaik ir tieši tā. Strādāju mazāk atmaksātu darbu, bet tādu, kas tiešām patīk. Ka vēlos dzīvot tieši tā un ne citādi, to es sapratu ar gadiem. Man ir bijusi dažāda pieredze. Esmu sapratis, ka nav jēgas pelnīt lielo naudu darbā, kas nav tuvs sirdij. Turklāt cilvēks tad kļūst atkarīgs no naudas, aizmirstas garīgums. Taču, kad strādāju ar prieku, es arī garīgi uzlādējos. Svarīgi, lai strādāšana nebūtu spiesta lieta. Darbā ir vajadzīga patika.
– Ineta Štokne, sociālās jomas un bērnu tiesību speciāliste Gulbenē:
Es vienmēr izvēlētos to darbu, kas man ļoti patīk. Ja iespējas būtu ierobežotas, tad es izvēlētos tādu darbu, kurā vismaz kaut kāda darba daļa mani ļoti interesē. Un tad es vēl papildus darītu kaut ko, kas ļoti patīk, piemēram, darbotos kādā sabiedriskajā organizācijā, labdarībā. Dzīve mums diktē savus noteikumus neatkarīgi no tā, patīk tas mums vai ne. Tā ir jāizdzīvo pēc iespējas interesantāk, ņemot vērā situāciju, kādā esam paši savas izvēles dēļ, un situāciju, kādā mūs katru noliek apstākļi, valsts.
