Bērnam pavērta mute… Dažam šķiet, ka tas ir pilnīgi normāli: viņš taču brīnās. Bet vai vienmēr tas ir tik nevainīgi? Tieši tā visbiežāk sākas saruna ar bērnu vecākiem.
Bērnam pavērta mute… Dažam šķiet, ka tas ir pilnīgi normāli: viņš taču brīnās.
Bet vai vienmēr tas ir tik nevainīgi? Tieši tā visbiežāk sākas saruna ar bērnu vecākiem. Izrādās, ka šis ” sīkums” ir tik ļoti nozīmīgs bērna veselībai. Biežākais cēlonis tam ir palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi.
Kas ir adenoīdi? Tas ir limfātisko audu sakopojums aizdegunē. Aizdegunes mandele ir visiem cilvēkiem. Problēmas rodas tad, ja tā palielinās un sāk traucēt organisma funkcijas. Atrodoties aiz mugurējām deguna atverēm jeb hoānām, tā var apgrūtināt deguna elpošanu. Šis traucējums izpaudīsies kā pavērta mute un nazāla (aizlikta deguna) runas pieskaņa. Bērni guļ ar pavērtu muti. Palielināta aizdegunes mandele var būt arī krākšanas cēlonis. Otra problēma, ko rada adenoīdi, ir dzirdes pasliktināšanās. Tas ikdienā visbiežāk izpaužas kā pārjautāšana, “ko-košana”, neuzmanība. Šādam bērnam bieži rodas problēmas skolā. Paši bērni par to parasti nesūdzas, bet izmaiņas varētu ievērot vecāki un skolotāji.
Taču problēmas ar to nebeidzas. Apgrūtinātas deguna elpošanas dēļ bērns elpo caur muti. Rīklē, trahejā un plaušās nonāk neattīrīts, nesasildīts un nesamitrināts gaiss. Tas bieži ir cēlonis elpceļu iekaisumiem (faringītiem, laringītiem, traheītiem, bronhītiem un pneimonijām ).
Pastāvīgi apgrūtinātā deguna elpošana sāk radīt problēmas arī pašā degunā. Pietūkst un sabiezē deguna gļotāda, un sākas iekaisumi deguna blakusdobumos.
Adenoīdi ir galvenokārt bērnu vecuma problēma. Vislielākie tie parasti ir četru līdz septiņu gadu vecumā. Pubertātes vecumā adenoīdi parasti samazinās, taču gaidīt šo vecumu un cerēt nedrīkst. Šai periodā var attīstīties hroniskas slimības. Medicīnas praksē ir gadījumi, ka adenoīdi jāārstē arī 40 gadu vecumā.
Kādi faktori sekmē aizdegunes mandeles palielināšanos? Tā ir iedzimtība – ja šī problēma bijusi vecākiem, tad, ļoti iespējams, būs arī bērniem. Adenoīdu attīstību ietekmē augšējo respiratoru saslimšana, uzturs, organisma alerģizācija, imunitātes traucējumi, kā arī ekoloģiskā situācija.
Vispirms – vērsties pie ārsta. Tikai speciālists, izmeklējot jūsu bērnu, varēs noteikt pareizo diagnozi un ārstēšanu. Vai vienmēr nepieciešama operācija? Protams, ne, taču izlemt to var tikai ārsts. Ir plašas iespējas ārstēt adenoīdus ar konservatīvām metodēm . Bieži tās palīdz, taču to efektivitāte ir atkarīga no aizdegunes mandeles lieluma – jo mazāki adenoīdi, jo labāk padodas konservatīvajām ārstēšanas metodēm. Dažādu faktoru ietekmē adenoīdi var palielināties. Tādēļ ļoti svarīgi bērniem ar palielinātu aizdegunes mandeli atkārtoti apmeklēt speciālistu, lai katrā brīdī izvēlētos pareizāko ārstēšanas metodi.
Ja ārstēšana nepalīdz, jāveic operācija – adenotomija. Galvenās operācijas indikācijas nav adenoīdu lielums, bet gan deguna elpošanas un dzirdes traucējumi. Operācijas laikā tiek izgriezta palielinātā aizdegunes mandele. Vai kādreiz adenoīdi “neataug”? Jā, reizēm gadās, bet tas nav atkarīgs no ķirurga kvalifikācijas. Operācijas laikā vienmēr paliek limfātisko audu gabaliņi. Jānovērš cēloņi, kas sekmē to attīstību.
Pat visas pasaules ārsti būs bezspēcīgi, ja bērns arī pēc operācijas dzīvos putekļos vai mitrās telpās, ēdīs neveselīgu barību, būs kontaktā ar alergēniem, nenorūdīsies vai netiks ārstētas slimības, kas sekmējušas to attīstību. Lai visi bērni turpina brīnīties par pasauli ar skaidru galvu un brīvi elpo caur degunu!
