Mūsu novadā ir daudz piļu un muižu un būtu lieliski, ja šo kultūrvēsturisko mantojumu būtu iespēja saglabāt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm, taču realitāte diemžēl ir cita. Ja, piemēram, Lizuma un Druvienas pilī ir izvietojušās skolas, tās dzīvo šodien un, domājams, dzīvos arī turpmāk, tad Kalnienas muiža, kurā kādreiz bija skola, kura tika slēgta, tagad lēnām iet postā. Vieni īpašnieki to tirgo atkal tālāk, bet pati muižas godība lēnām aiziet nebūtībā. Līdzīgs stāsts ir ar Jaungulbenes pili. Lai cik daudzsološs varbūt izskatījās sākums, tagad arī tur nekas nenotiek. Ļoti žēl, ka arī Gulbenes Baltā pils paliks neatjaunota. Jā, protams, ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, bet tas nav neizdarāms. Pierādījums tam ir vairākas pilis un muižas Latvijā. Un arī tepat mūsu novadā ir reāls pierādījums, ka, atbildīgi saimniekojot un darot to tiešām no sirds, ir iespējams no drupām atjaunot mūrus un ļaut tiem dzīvot otro dzīvi. To šobrīd pierāda Rankas muižas saimnieki, kuri lēnām – gadu no gada, soli pa solim – cenšas atjaunot savu īpašumu. Salīdzinot fotogrāfijas, kuras ir tapušas vismaz pirms desmit gadiem, un to, kā muižas kompleksā izskatās šobrīd, pārmaiņas jau šobrīd ir milzīgas. Bet, aprunājoties ar saimniekiem, ir skaidrs, ka viņi neapstāsies, bet turpinās iesākto. Un cilvēkiem – ne tikai vietējiem, bet arī viesiem no citām vietām – būs iespēja šeit ielūkoties un uzzināt daļu vēstures. Ja mūsu novadā atjaunotu visas pilis un muižas, kas vēl ir atjaunojamas, mums būtu tik daudz skaistu vietu, ko rādīt citiem un ar ko lepoties pašiem!
