Visnotaļ ir atbalstāma jebkura ideja un rīcība, kuras rezultātā ir kaut kāds labums cilvēkiem.
Visnotaļ ir atbalstāma jebkura ideja un rīcība, kuras rezultātā ir kaut kāds labums cilvēkiem.
Atliek tikai Litenes pagasta uzņēmējam Normundam Ratsepam novēlēt veiksmi, lai naktīs sapņos nerādītos banku ierēdņu ūtrupes āmurs. Ar to, kas pašreiz paveikts, būs gaužām par maz. Kas attiecas uz plāniem izveidot kokapstrādi, es domāju, ka tas vilciens ir jau aizgājis. To konkrēti varēs manīt pavisam drīz. Es to lietu mestu pie malas.
Vēl uztrauc tas, ka mūsu valstsvīri iedomājušies Latviju sadalīt novados (guberņās), tāpat kā tas ir plašajā Krievijā. Starpība tā, ka Krievijā viena guberņa ir Latvijas lielumā. Un apgalvojums, ka mums Eiropas Savienības onkuļi dos naudu novadu attīstībai, ir vairāk nekā naivs. Šo rīcību uzskatu par absurdu, ja tā notiks, tad mums, lauciniekiem, klāsies gaužām bēdīgi.
Ja es būtu jaunības gados un dzīvotu Gulbenē, iemācītos apkalt zirgus. Uztaisītu piekabīti, stendu uz riteņiem (piekabināmu kaut vai “Ņivai”), ierīkotu nelielu smēdi, kur strādātu vēl viens mans draugs, kurš pielabotu dažādas zirgu “uzpariktes”, un dotos ceļā pa pagastiem. Citādi vecās tantiņas braukā ar zirdziņiem pavisam bēdīgos iejūgos, un lopiņu nagi ir zem katras kritikas. Nezinu, vai tas būtu kvalificējams kā bizness jeb uzņēmējdarbība. To atstāsim nadzīgo un fantāzijas bagāto finansistu ziņā. Viņi atradīs jūs jebkurā gadījumā un nekavējoties iekasēs savu tiesu.
Pagaidām pietiks, neba visas idejas izklāstāmas uzreiz. Ko par tādu lietu domā tantiņas, zirdziņu īpašnieces?
Vectētiņš no Līgo
