Ir beidzies termiņš, līdz kuram meža īpašniekiem vai tiesiskajam valdītājam bija jāiesniedz Valsts meža dienestā pārskats par pagājušajā gadā meža zemēs veiktajām izmaiņām.
Ir beidzies termiņš, līdz kuram meža īpašniekiem vai tiesiskajam valdītājam bija jāiesniedz Valsts meža dienestā pārskats par pagājušajā gadā meža zemēs veiktajām izmaiņām.
Informācijas sniegšana par tām darbībām mežā, kam vajadzīgs apliecinājums, ir noteikta ar Meža likumu. Ziņas nepieciešamas arī par meža bojājumiem, meža atjaunošanu, ieaudzēšanu, kā arī par jaunaudžu kopšanu.
Gulbenes virsmežniecības speciālisti skaidro, ka vispirms meža īpašnieki ziņas iesniedz mežniecībā. Ja kāds noteiktajā laikā nav ticis galā ar šo uzdevumu, tad mežsargs dodas noskaidrot, kāpēc tā.
Šogad notikušas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tāpēc par nepareizas šīs informācijas sniegšanu piemēro administratīvo sodu. Tomēr virsmežniecības darbinieki centīšoties atturēties no sodīšanas, lai nerastos situācija, ka meža īpašnieks vienkārši nav bijis informēts par normatīvo aktu vai likumdošanas prasībām.
Apkopojot iesniegto informāciju, iespējams precizēt, kāds ir izcirsto koku apjoms, vai tas atbilst gada sākumā izsniegto ciršanas atļauju daudzumam. Reālā situācija gadu no gada liecinot, ka izcirsto koku kubikmetru apjoms esot mazāks, nekā tas norādīts ciršanas apliecinājumos. Iemesli tam varot būt dažādi, piemēram, ciršanai traucējoši klimatiskie apstākļi. Informācija liecinot, ka apliecinājumi par vairāk nekā 13 000 kubikmetriem koksnes izsniegti privāto mežu īpašniekiem, bet gandrīz 9000 kubikmetru – valsts mežos.
Lielāko darba apjomu virsmežniecībai radot iesniegumu apkopojums par sanitāro stāvokli mežos, kas saistās ar vējgāzēm. Pēc aptuvenām aplēsēm mežos esot no 60 000 līdz 70 000 kubikmetru lauzto koku. Tas nozīmējot, ka kopīgiem spēkiem ar mežu īpašniekiem līdz ievziedu laikam spēšot tikt galā ar vējgāzēm. Šobrīd virsmežniecībā turpinot saņemt iedzīvotāju iesniegumus, kas lūdzot apsekot viņiem piederošās meža platības, lai saņemtu ciršanas atļauju platību sakopšanai.
Virsmežniecības speciālisti bilst, ka vētras radītie postījumi Gulbenes rajonā neesot krasi palielinājuši ciršanas apjomu. Arī motorzāģi neesot kļuvuši deficīts, tikai, ja iepriekšējos gados šajā laikā cirsti augoši koki, tad šobrīd mežus atbrīvojot no vējgāzēm, kas esot daudz grūtāks un dzīvībai bīstamāks process, tāpēc arī darba ražība esot mazāka.
