Kā vienā, tā otrā datumā pieminami Otrā pasaules kara upuri
Valda Vorza, vēsturniece
Atzīmēšu 8.maiju – Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Es uz šiem notikumiem raugos kā savas valsts patriote. Ja citi 9.maijā piemin šajā karā kritušos, tad nav atšķirības, kurā datumā vai kurā mēnesī to dara. Tā ir katra cilvēka darīšana. Ja vien šis datums netiek politizēts kā vienīgais pareizais. Man nav pieņemami, ja kāds 9.maiju pārvērš par kulta dienu, iesaistot arī jaunatni un sagrozot vēsturi. Taču pret kritušo cilvēku pieminēšanu ir jāizturas ar cieņu. Kādam taču viņi ir tuvinieki. Galvenais ir nesaasināt to visu, nepārvērst, nespekulēt ar pagātni. Diemžēl tagad dažs labs pat mēģina mainīt pagātnes nozīmi. Katram karam ir nezināmā vēsture, slepenā informācija, kādēļ ir bijušas aplamības, kļūdas. Pat Krievijā vēsturniekiem šodien ir dažādi viedokļi par Otro pasaules karu. Par nevajadzīgajiem zaudējumiem, par tālaika politiku, īstenotajiem mērķiem, varbūt nemaz tik daudz nedomājot par uzvaru. Lai nu Krievijā paši tiek galā ar savu vēsturi, vadoņiem, viņu lēmumu un veikto represiju izvērtēšanu. Mums Latvijā ir sava vēsture.
Ralfs Rubenis, mūziķis
Mana attieksme? Otrais pasaules karš beidzās 1945.gada 2.septembrī. Tā paša gada 8.maijā no pulksten 23.00 pēc Centrāleiropas laika spēkā stājās Vācijas bezierunu kapitulācijas akts. Es pievienojos tiem, kas atzīmē 8.maiju, kā to dara Eiropā. Protams, būs cilvēki, kuri 9.maijā Gulbenē dosies uz Brāļu kapiem. Man tas nerada nekādas problēmas. Taču līdz 1965.gadam 9.maiju Krievijā nesvinēja. Tādu svētku nebija ne Staļina, ne Hruščova valdīšanas laikā. Tas viss sākās vēlāk, jo dzīvi bija vēl pārāk daudz cilvēku, kas atcerējās, kādu cenu viņi ir samaksājuši šajā karā. Tagad no tā visa taisa mītu, propagandu! Nevajag ļauties provokācijām. Lai cilvēki piemin savus kritušos atbilstoši savai kultūrai, lai sakopj kritušo kapus! Es to uztveru mierīgi.
Vasilis Zagoruiko, uzņēmējs
8. vai 9.maijs? Domāju, ka tam nav atšķirības. Man tie ir svētki. Es šajās dienās atceros savu tēvu Ivanu, kurš karoja Ukrainas frontē. Pateicoties internetam, es arī esmu izsekojis, pa kādām kara takām mans tēvs ir gājis Otrā pasaules kara laikā. Nesaprotu tos, kas nošķir 8. un 9.maiju. Objektīvi ir tā, ka kādreizējā Padomju Savienība ir nesusi vislielākos upurus šajā karā. Vai saistībā ar Otro pasaules karu katram ir savi svētki? Manuprāt, tā nevajadzētu būt. Jānoliec galva upuru priekšā, vēstures priekšā, lai kāda tā arī būtu bijusi. Nav pamata šķeltniecībai vēstures interpretāciju dēļ. Mums šodien ir gana daudz pašiem savu aktuālu un sāpīgu problēmu, kas jārisina. Tā kā esmu ukrainis, man sāp Ukrainā notiekošais. Par to neaizmirsīšu arī 8. un 9.maijā. Nevajag sēt ķīviņus, ļauties aizspriedumiem. Mēs visi, pirmkārt, esam cilvēki. Mums ir jātiecas uz sapratni. Jānovērtē šis laiks, kad nevienam netiek uzspiests stāties vai nestāties partijā, iet vai neiet uz baznīcu.
