Pašreiz pa Gulbeni virmo strīdi un domas par to, kādam jābūt Gulbenes logo. Es simtprocentīgi atbalstu Valta Kraukļa domas, ka tur jābūt vietai gulbjiem.
Deviņdesmitajos gados Gulbenē viesojās Latvijā pazīstamais dzejnieks Valdis Rūja. Zinu, ka viņam patika Gulbene un šīs pilsētas pagātne. Drīz pēc tam viņš uzrakstīja dzejoli “Pār Gulbeni gulbji slīd”. Mūsu atmodas laikā visā Latvijā un arī Gulbenē veidojās pirmie ansambļi. Viens no pirmajiem bija vokālais ansamblis “Sarma”, kuru vadīja Gulbenē pazīstamais mūziķis Edgars Mūrnieks. Dažu gadu laikā viņš bija pratis komponēt daudziem dzejoļiem mūziku.
1996.gada 26.martā Gulbenes kultūras centrā notika E.Mūrnieka 70 gadu jubilejas koncerts. Tā noslēgumā izskanēja vairākas dziesmas jauktā kora “Atbalss” izpildījumā. Starp tām bija dziesma “Pār Gulbenei gulbji slīd”, kurai melodiju bija uzrakstījis E.Mūrnieks. Klausoties šo dziesmu, daudzu skatītāju acīs mirdzēja asaras. Kora diriģente Lūcija Hmeļevska šai dziesmai bija atdevusi savu prasmi un mīlestību.
Valdis Rūja
Pār Gulbeni gulbji slīd
Vēl saullēktā sudraba lāses,
Uz spārniem zēģeles spīd.
Lulū! Jau kārtojas kāsis,
Pār Gulbeni gulbji slīd.
Lulū! Jau kārtojas kāsis,
Pār Gulbeni gulbji slīd.
Lulū! Lulū! Pār Gulbeni gulbji slīd.
Lulū! Lulū! Pār Gulbeni gulbji slīd.
Ko pametīs, līdzi ņems viņi?
Ne sapni nav jāatstāj!
Lulū! Kā mutautiņi,
Kā balti karogi māj.
Lulū! Kā mutautiņi,
Kā balti karogi māj.
Lulū! Lulū! Pār Gulbeni gulbji slīd.
Lulū! Lulū! Pār Gulbeni gulbji slīd.
