Janka domīgs galvu kasa, bērni mājās maizi prasa.
Janka domīgs galvu kasa,
Bērni mājās maizi prasa.
Naudas nav un arī darba,
Dzīve kļuvusi man skarba.
Arī jaunais gads drīz klāt,
Vajag kaut ko sagādāt.
Agrā rītā Janka modies,
Taisās darbu meklēt doties.
Bet, te durvis vaļa taisot,
Gudras domas galvā raisās.
Kāpēc meklēt darbu grūtu,
Ja var vieglāk naudu gūt.
Sludinājums “Dzirkstelē” –
Īstais glābiņš nelaimē!
Jau pēc dienas steigu mana,
Telefons bez mitas zvana.
– “Ātri draugs pie mums nu teci,
Bērni gaida Salaveci.
Samaksāsim par to labi –
Dosim naudu, kūkas, šņabi.”
Kad nu pieteikumi beidzas,
Janka izpildīt tos steidzas.
Re, jau klāt ir pirmās mājas,
Varēs atpūtināt kājas.
Dāvanas kad saņēmuši,
Bērni kaut kur pazuduši,
Saimnieks ielūdz Salatēti
Vēl pie galda pasēdēt.
Ko nu domāt, ja jau sauc,
Darbu paveikt laika daudz.
Sēdēšana ieilgusi,
Strādātgriba pazudusi.
Bet, kad Janka taisās mājās,
Jūt, ka smagākas kļūst kājas.
Izgājis pa durvīm laukā,
Sajūt viņš, cik daba jauka.
Un, turpat, parkā, apsēdies,
Janka drusku iesnaudies.
Sniegpārsliņas lejup steidzas,
Arī Jankam sapņi beidzas.
Mostas viņš – suns muti laiza,
Nav vairs bārdas, nav vairs maisa.
Ko nu vairs, laiks doties mājās,
Nezi, kā tur bērniem klājas?
Tomēr smagi pārnākt bešā.
Bāž aukstās rokas Janka ķešā.
Bet ķešā lats, ak, tavu laimi,
Būs ar ko iepriecināt saimi.
Gints Rudzītis (Jaungulbenē)
