Gulbenes rajonā Jāņu svinības pagājušas samērā mierīgi. Bijušas divas autoavārijas.
Gulbenes rajonā Jāņu svinības pagājušas samērā mierīgi. Bijušas divas autoavārijas. Vienā gadījumā notikusi transporta līdzekļa sadursme ar stirnu, otrā gadījumā Rēveļos, apgāžoties automašīnai, cietuši divi cilvēki. Šo avāriju policija nesaista ar svētku svinēšanu.
“Automašīna apgāzās uz līdzenas vietas. Visticamāk, vainojama autovadītājas nepietiekamā prasme. Cietusi viņa pati un pasažieris – autovadītājas dzīvesbiedrs,” stāsta Gulbenes ceļu policijas priekšnieks Kārlis Kārkliņš. Autovadītāja pēc negadījuma ārstējas slimnīcā.
Svētkos Gulbenes rajonā divos gadījumos policija konstatējuši automašīnu vadīšanu bez transporta līdzekļa vadītāja apliecības. Par auto vadīšanu dzērumā protokoli uzrakstīti 10 cilvēkiem. Katram noteiktais naudas soda apmērs ir atkarīgs no konstatētās dzēruma pakāpes. Naudas sods var būt no 300 līdz 500 latiem, kā arī transporta līdzekļa vadīšanas apliecību var atņemt uz laiku no gada līdz diviem gadiem. Visvairāk par braukšanu dzērumā jācieš medniekiem un visām tām personām, kam ir ieroču glabāšanas atļaujas, jo ieroči tiek atņemti.
“Svētkos bija arī iereibušu autovadītāju izlēcieni. Paldies iedzīvotājiem, kas mums ziņoja par šiem faktiem, palīdzot laikus apturēt pārgalvīgos, kamēr vēl nav notikusi nelaime,” saka K.Kārkliņš.
Pēc iedzīvotāju sūdzības Lejasciema pagasta Sinolē aizturēts kāds iereibis autovadītājs, kam organismā konstatētas nedaudz vairāk kā divas promiles alkohola. Autovadītājs mēģināja mukt no policijas, tomēr tika apturēts.
Savukārt 24.jūnija rītā Gulbenē ceļu policija apturēja kādu Jāni, kas dzērumā kājām nevarēja aiziet līdz veikalam 100 metru attālumā un tāpēc brauca ar automašīnu. Jānim organismā konstatētas gandrīz trīs promiles alkohola.
“Vēl 18 gadus vecu autovadītāju esam kārtējo reizi pieķēruši atkārtoti gada laikā vadām auto dzērumā. Jaunietis reiz jau par šādu pārkāpumu ir tiesāts, taču turpina rīkoties tāpat,” stāsta K.Kārkliņš.
Vēlas jūtamāku iedzīvotāju atbalstu
Svētkos Gulbenes ceļu policija ir strādājusi pilnā sastāvā, rajona ceļos dežurēja piecas ekipāžas. Jāņu vakarā rajonā kontroli veikuši arī Rīgas policisti. Dežūras notikušas dažādos ceļu posmos, pat uz meža ceļiem.
K.Kārkliņš uzsver, ka ceļu policija vēlētos daudz veiksmīgāku sadarbību ar iedzīvotājiem. Piemēram, gadījumos, kas sevišķi izplatīti laukos, kad pie automašīnu vadības ķeras jaunieši, kam nav transporta līdzekļa vadīšanas apliecības.
“Pēc svētkiem ir dzirdētas runas, kur gan mēs esot bijuši, kur skatījušies, jo tik daudz autovadītāju braukuši dzērumā vai pārsnieguši pieļaujamo braukšanas ātrumu. Diemžēl ceļu policija nevar vienlaikus pārraudzīt visus rajona ceļus. Tāpēc svarīgi, lai iedzīvotāji mums piezvanītu un laikus pavēstītu par novērotajiem pārkāpumiem, ko pieļauj autovadītāji. Lai to izdarītu, zvanītajam nav obligāti jāatklāj sava identitāte. Nevar arī gaidīt, ka policija uzreiz ieradīsies norādītajā vietā, jo nav izslēgts, ka policisti ir tobrīd aizņemti vai atrodas rajona otrā galā. Tomēr sadarbība ar iedzīvotājiem palīdzētu policijai gūt pilnīgāku priekšstatu par rajonā notiekošo. Būtu jāziņo par pieļauto autovadītāja pārkāpumu, automašīnas numuru vai vismaz marku un transporta līdzekļa virsbūves krāsu,” saka K.Kārkliņš.
Daudz nemākulīgu autovadītāju
Iedzīvotāju sadarbība ar policiju nebūt neliecina par vēlmi kādam atriebties vai sagādāt nepatikšanas. Kopīgās rūpes par drošību uz autoceļiem nozīmē arī gādību par autovadītājiem, kas pieļauj pārkāpumus.
“Padomāsim par šo cilvēku ģimenēm. Nevienam taču negribas, lai tuvinieks iet bojā vai gūst smagas traumas,” saka K.Kārkliņš. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem par pamanītajiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši transporta līdzekļu vadītāji, policijai ir jāziņo laikus. Nav jēgas to darīt par vēlu, kad situāciju vairs nav iespējams fiksēt un gūt pierādījumus.
“Nācies konstatēt, ka pa Gulbenes rajona ceļiem brauc daudz nemākulīgu autovadītāju, kas pēc policijas aicinājuma neprot apturēt automašīnu. Raksturīgi, ka bieži vien nemākulīgas ir sievietes, kas tikko ieguvušas autovadītāja apliecību. Rodas iespaids, ka autoskolās nepietiekami sagatavo jaunos autovadītājus praktiskajai braukšanai pa ceļiem,” saka K.Kārkliņš.
Vajag bargāku likumu
K.Kārkliņš uzskata, ka Latvijā transporta līdzekļu vadīšanu dzērumā izbeigsies vienīgi tad, ja ieviesīs bargākas likuma normas. “Prakse ir tāda, ka dzērāji turpina braukt tik ilgi, kamēr viņu rīcībā būs braucamrīki. Noteiktos naudas sodus viņi nemaksā. Protams, kad maksāšanas termiņš ir beidzies, tiesu izpildītājs ir klāt, lai aprakstītu mantu. Kas no tā cieš? Autovadītājs, kas ir dzērājs? Nebūt ne, cieš viņa ģimene! Bet, ja likums paredzēs, ka transporta līdzekli var atņemt, tad būs kārtība. Uzskatu, ka tad daudziem nāktos atņemt auto. Nebūtu slikti, ja konfiscētos transporta līdzekļus varētu pārdot un naudu ieskaitīt valsts budžetā vai, piemēram, Bērnu fondā.
Ja likums būtu tik nežēlīgs, tad arī lepno, dārgo automašīnu īpašnieki vairs neriskētu sēsties pie stūres dzērumā, kā arī nevienam citam nedotu braukt savu auto. Bargāks likums būtu visu problēmu atrisinājums,” uzskata Gulbenes ceļu policijas priekšnieks.
Viņš uzskata, ka valdībai, ņemot vērā situāciju valstī, vajadzētu lemt par bargāku likumdošanu. “Autovadītājiem dzērājiem vai nu būtu jāatņem transporta līdzekļi, vai arī jānosaka cietumsods,” uzsver K.Kārkliņš.
