Saeimas deputātu darba kārtībā bija nonākusi vairāk nekā 11 tūkstošu iedzīvotāju atbalstīta iniciatīva – noteikt atlīdzību par plastmasas pudeļu nodošanu. Vides ministrijai tika uzdots izvērtēt visus plusus un mīnusus, ja šādu sistēmu ieviestu. Igaunijā jau 12 gadus darbojas dzērienu iepakojuma tā saucamā depozīta sistēma. Tas nozīmē – par katru nodoto stikla vai plastmasa pudeli vai pat skārda bundžu var saņemt centus, kuri bija iekļauti šīs preces cenā. Taču pamatīgas galvassāpes Igaunijai pēdējos gadus sagādājusi Latvija. Igaunijas depozīta sistēmā nonāk ārkārtīgi daudz pudeļu, par kurām iepriekš nav samaksāts depozīts, un tas kaimiņvalstī šos sistēmu tuvina bankrotam.
Dzintars Krevics, novada iedzīvotājs
Mēs neražojam atkritumus. Mēs tos nopērkam. Kāpēc mums tie ir jādāvina? Plastmasas pudeles cena ir klāt pie produkta cenas. Tie nav pāris centi, bet vairāk. Un tas viss – pie produkta cenas. Cik tas sadārdzina? Igaunijā un Lietuvā iedzīvotājiem ir iespēja tā saucamās PET pudeles nodot par maksu. Kāpēc Latvijā nevar? Pie mums izdomāja pārtraukt dzērienu tirdzniecību divlitrīgajās pudelēs. Kāpēc? Tāpēc ka tāda izmēra pudeles vairāk krīt acīs, ja tiek kaut kur zemē nomestas. Mazāka izmēra pudeles ir mazāk uzkrītošas.
Sanita Sirmā, veikala “Labais” vadītāja Gulbenē
Cilvēki jau tukšās PET pudeles brauc par maksu nodot Igaunijā. Brauc makšķerēt uz Peipusu un paņem pudeles līdzi (taču ir nianses – nododamajai tarai pie svītru koda jābūt simbolam – mazai pudelītei – ar apzīmējumu A,B, C vai D – red.). Daudzi man ir par to stāstījuši. Mūsu “Labajā” veikalā Gulbenē pagaidām uzpērk tikai noteikta standarta tukšās stikla pudeles. Cik cilvēki atnes, tik arī iepērkam, nevienam nav atteikts. Cilvēki pastāvīgi nodod, bet neteiktu, ka katrs ļoti lielu daudzumu. Atceros tikai vienu tādu gadījumu, kad sieviete nodeva 240×6 pudeļu kastes. Gulbenē ir tikai divi šādi tukšo stikla pudeļu uzpirkšanas punkti.
Aldis Amantovs, SIA “AP Kaudzītes” valdes loceklis
Spriežu pēc situācijas, kāda ir tagad. Tukšās stikla pudeles Latvijā var nodot. Taču tāpat tās stikla pudeles mētājas apkārt, kaut par tām naudu maksā. Tagad valstī ir izveidota sistēma, kad plastmasas pudeles iedzīvotāji var nodot šķirotajos atkritumos un par to nav jāmaksā. Šādas sistēmas izveidē ar šķiroto atkritumu konteineriem ir ieguldīti milzu līdzekļi. Lai izveidotu jaunu sistēmu izlietoto PET pudeļu uzpirkšanai, būs jāizveido atkal jauna sistēma, kas arī prasīs lielus naudas līdzekļus. (Lietuvā šādas sistēmas radīšana izmaksājusi aptuveni 30 miljonus eiro – red.). Cilvēki, kuri vēlas šādu sistēmu Latvijā, nesaprot, ka vispirms paši samaksās par to plastmasas pudeli un tikai pēc tam varēs dabūt naudu atpakaļ.
Dita Grigore, Gulbenes 2.vidusskolas bioloģijas skolotāja
Domāju – galvenā problēma ir tur, ka nevar izšķirties, kurš ar to vēlas nodarboties. Neviens arī nezina, vai un cik tas var būt ienesīgi, vai tas atmaksāsies. Tāpēc arī ir šī kavēšanās. Cilvēku apziņa lēnām, tomēr mainās. To redzam, ejot lielajās talkās. Cilvēki sāk atbildīgāk izturēties pret dabu, mazāk met zemē atkritumus. Apmēram 10 gadus mēs par to runājam, par atkritumu šķirošanu. Skolā mūsu audzēkņi par šo tēmu gatavoja savus zinātniskos darbus un pierādīja, ka viss ir atkarīgs no sadzīves kultūras. Slikti tikai, ka šobrīd šajā jautājumā Latvijā ir raksturīga kampaņveidīga pieeja. Ja mēs to darītu visu laiku bez apstājas… Bet mums jau ir daudz arī dažādu citu aktivitāšu. Tāpēc pazūd tas “karstums” uz atkritumu šķirošanu. Gulbenē daudzdzīvokļu mājās ir tāda pieredze: līdzko pastkastītēs tiek izplatīta informācija par ieguvumiem un nepieciešamību šķirot atkritumus, efekts ir acīmredzams. Ir vēl otra puse šim jautājumam. Neviens jau mums nepasaka, kas ir šo plastmasas trauku sastāvā, kuros ir pārtika. Ja uzzinātu, varbūt vairs ūdeni nedzertu no plastmasas pudelēm.
