“Vai pie jums nav kāda brīva darba vieta?” šādu jautājumu šā gada otrajā pusē Gulbenē dzird bieži. Šonedēļ, aplūkodama kurpes kādā veikalā, nejauši noklausījos sarunu. “Meitenes, vai jums šeit darbiniekus vajag? Redzu, ka ir paplašinājušās veikala telpas!” sacīja apmēram 55 gadus veca apmeklētāja, uzrunājot pārdevējas. Skanēja atbilde, ka vakanču nav. Sekoja bēdu stāsts. Sievietei tikko esot uzteikts darbs – tirdzniecības vietā, kur strādājusi viņa, likvidēta viena darbinieku maiņa. “Tādu dāvanu esmu saņēmusi uz Ziemassvētkiem. Tagad staigāju pa veikaliem, piesakos, meklēju. Diemžēl pagaidām – bez rezultātiem. Pirms pāris gadiem Gulbenē tirdzniecībā darba vietas vēl bija. Tagad to vairs nav. Vai tiešām man būs jābrauc strādāt uz Angliju?” viņa secināja. Prātā kāda Gulbenes astrologa stāstītais. Pie viņa atnākusi kliente un vaicājusi, kā viņai klāsies jaunajā darbavietā. Astrologs papētījis viņas astroloģisko karti un teicis, ka neredz, ka šai sievietei būs izmaiņas darbā. “Kā? Es taču jau esmu uzrakstījusi atlūgumu un rīt sākšu strādāt citur!” viņa teikusi. Nākamajā dienā sieviete atkal atnākusi pie astrologa, lai pateiktu, ka viņam bijusi taisnība. Jaunajā darbavietā viņa tomēr nav pieņemta. Saņēmusi atteikumu pēdējā brīdī. Šodien katram jāturas pie darbavietas pat tad, ja alga nav nekāda dižā, bet tomēr ir! Bet kāda mana paziņa, arī pusmūža sieviete, auklē citas ģimenes bērnu – ja vajag, pat 24 stundas diennaktī par 100 latiem mēnesī. Arī tā var izdzīvot.
