Lejasciema pagastā Paideru hidroelektrostacija (HES) vētras nodarīto postījumu dēļ jau mēnesi nedarbojas, jo upes sanesumi ir iedragājuši aizsprostu.
Lejasciema pagastā Paideru hidroelektrostacija (HES) vētras nodarīto postījumu dēļ jau mēnesi nedarbojas, jo upes sanesumi ir iedragājuši aizsprostu. Paideru HES saimnieks Armands Lūkins laikrakstu informē, ka spēkstacijai nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 10 500 latu vērtībā.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko laikrakstam saka, ka nav informācijas par valsts iespējamo materiālo palīdzību vētrā cietušajām mazajām hidroelektrostacijām.
Paideru HES saimnieks materiālās pretenzijas izvirza Sinoles dzirnavu HES (atrodas pirms Paideru HES) apsaimniekotājam, kas vētras laikā 9.janvārī laikus nebrīdināja par notikušo avāriju. Esot cerība pretenzijas nokārtot mierīgu sarunu ceļā. Kā norāda A.Lūkins, katra spēkstacija darbojas saskaņā ar Vides pārvaldē un būvinspekcijā apstiprināto drošības programmu, kas paredz savstarpēji atkarīgo spēkstaciju darbību saskaņot un nekavējoties ziņot par draudīgām situācijām. Vētras dienā nekāda sazināšanās ar Paideru HES nav notikusi.
“Visi gruži, ko vētra nesa, ar ūdeņiem ir sanesti virsū Paideru HES,” saka A.Lūkins. Viņš notikušajā nevaino Sinoles dzirnavu HES uzraugu, jo cilvēks nevar strādāt 24 stundas diennaktī visu gadu. Ja cilvēks strādā piecas dienas nedēļā, tad sestdienai un svētdienai ir jābūt brīvai. 9.janvāris, kad notika vētra, bija svētdiena.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs J.Sobko laikrakstam saka, ka par Sinoles dzirnavu HES esot noskaidrots – spēkstacijas apsaimniekotājfirma daļēji nav nodrošinājusi iekārtu pilnīgu ekspluatāciju vētras laikā.
Paideru HES sabojāto aizsprostu varētu labot arī ziemā, taču tas maksātu pārāk dārgi. “Ekonomiski izdevīgāks variants ir sagaidīt vasaru un tad sākt labot,” saka A.Lūkins. Vēl tagad uz aizsprosta stāv šķūņa durvis, ko upe atnesusi no Sinoles dzirnavu HES apkārtnes. Tur pārplūdusī Gauja vētras laikā izveidoja jaunu gultni un sagrāva savā ceļā SIA “Rainis” šķūni.
Paideru spēkstacijā darbojas divas 1910.gadā ražotas turbīnas. 500 metru garais derivācijas kanāls ir rakts ar rokām 20.gadsimta sākumā. Dziļākā vieta kanālā ir nepilni divi metri. Vasarā saimnieks attālumu no aizsprosta līdz dzirnavām kanālā šad tad mēro peldus. Paideru HES darbojas četrus gadus, tās maksimālā jauda ir aptuveni 37 kilovati. Vēl četrus gadus paredzēts te saražoto elektroenerģiju pārdot par dubulto tarifu.
Paideru dzirnavas ir būvētas 1909.gadā. Lielākoties tās izmantotas zemnieku vajadzībām – malšanai, zāģēšanai un tikai nedaudz elektrības ražošanai. A.Lūkina vecaistēvs te saimniekojis līdz 1945.gadam. Pēc tam viņš ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju. Atmodas laikā ģimene atguva īpašumu un sāka atjaunot dzirnavas. Maļamā gaņģa vietā ielika divus ģeneratorus elektrības ražošanai. Pie Paideru dzirnavām aug tūjas ēkas augstumā, derivācijas kanālu ieskauj ozolu gatve. Šie koki stādīti 20.gadsimta sākumā un saglabāti līdz mūsdienām.
Madonas reģionālā Vides pārvalde laikrakstu informē, ka Paideru HES ir nenozīmīgs, palu laikā Gauja ar visām zivīm plūst aizsprostam pāri, tāpēc šo spēkstaciju nekādi nevar uzskatīt par videi kaitīgu. Izbrīnu radot uzņēmuma “Vides projekti” nesen publiskotais pētījums, kurā Paideru HES ir nosaukta starp 24 videi nedraudzīgajām mazajām HES. Arī A.Lūkins uzskata, ka šādam apgalvojumam trūkst pamatojuma.
