Jauns gads daudziem nāk ar kādu jaunu apņemšanos. Populārākās esot – zaudēt svaru, atrast jaunu darbu, sākt sportot, atmest smēķēšanu vai kādu citu nelāgu ieradumu. Kāpēc tieši jaunā gada sākumā? Kāpēc ne augustā, maijā vai martā? Daudzi atrunājas, ka tas savā ziņā esot tāds atskaites punkts, pat maģisks laiks, lai sāktu kaut ko jaunu, lai ieviestu savā dzīvē izmaiņas. Sākumā varbūt arī izdodas, bet bieži vien paiet neliels laiks un dzīve atkal ieiet vecajās sliedēs, un viss atkal rit ierasto gaitu līdz nākamajam jaunajam gadam, cerot, ka tad nu gan izdosies. Pašapmāns, gribasspēka trūkums? Varbūt. Man gan šķiet, ja ir liela vēlme, tad diezin vai būs nepieciešams gaidīt konkrētu datumu, proti, janvāra pašu sākumu, lai sāktu to īstenot. Nenoliedzami, ka jaunā gada sākumā tiek pārdomāta arī sava dzīve, kāda tā ir, kāda tā ir bijusi un kādu to vēlētos. Man ļoti patika, kā pavisam nesen kāds pareizticīgo mācītājs atgādināja, ka mēs ikviens uz šīs zemes esam tikai uz laiku, un to nekādā ziņā nevajag aizmirst, tāpēc jāpārdomā, kā dzīvoju savu dzīvi, kam veltu uzmanību, kāds esmu un kuras ir manas dzīves prioritātes. It kā jau nekas jauns. Visiem sen zināma patiesība par to, ka nedzīvojam mūžīgi. Bet šie vārdi tikai kārtējo reizi liek padomāt, ka mums vienmēr ir izvēle, kā dzīvot un kā rīkoties, jo dzīve taču sastāv no izvēlēm, kuras, iespējams, reizēm ir tik grūti izdarīt, bet tās veido mūsu nākotni.
