Alkohola lietošana ir tradicionāla dažādās kultūrās, tomēr atšķiras, cik stiprus dzērienus un cik daudz lieto. Latvijā novērots, ka pārsvarā cilvēki dzer, lai piedzertos. Ja arī dzer, “lai atraisītos”, daudziem beigās ir diezgan grūti “sasieties”. Un retoriskais izsauciens “Kā var nedzert Jaungadā!” nav nemaz tik retorisks. Kas tad notiks, ja nepiedzersies? Jaunais gads neatnāks? Visticamāk, ka atnāks gan.
Burbuļu viltības
“Ja cilvēks ir alkoholatkarīgs, viņam nevar ieteikt pat bezalkoholisku šampanieti, jo nostrādās asociācijas, uzpeldēs ideja par alkoholu,” atgādina narkoloģe Jeļena Sorokina.
Tomēr daudzi saka – es ilgi nedzeru, tagad varu pacelt glāzi šampanieša vismaz gadumijā. Un apstāšos. Narkoloģe atgādina – tās ir ilūzijas. “Šito frāzi es dzirdu simtiem reižu – es tagad varu. Un sākas viss no sākuma. Tiklīdz cilvēks saprot, ka tas tā nav, viņš arī nedzer.” Alkoholatkarība nav iesnas, ko var izārstēt. Tā ir bioķīmiska problēma, kas saglabājas. Ja arī pēc šampanieša glāzes nesāksies plosts, var atjaunoties tieksme – receptori atceras narkotiskās vielas izraisīto bioķīmisko reakciju un vēlas to atkal. Tieksme receptoru līmenī liedz arī cilvēkam objektīvi paskaidrot – kāpēc viņš turpina dzert un nespēj pārtraukt.
Gadumija nereti ir tā reize, kad tieši vecāki paši piedāvā bērniem alkoholu – vai nu pagaršot no pieaugušo glāzes, vai ielej pašam gluži simboliski. Jebkurā gadījumā tas ir tiešām simbolisks vecāku akcepts – es piekrītu, ka mans bērns lieto alkoholu. Tātad viņš to drīkstēs darīt arī pusaudža gados un turpmāk, vecākiem vairs nebūs tiesību aizrādīt. Vienīgais, ko varēs mēģināt koriģēt – kādas ir tradīcijas, kad un cik dzert. Tomēr ne visi spēj šo procesu kontrolēt, it sevišķi, ja ir nelabvēlīga iedzimtība. Ja ģimenē kāds ir alkoholatkarīgs, arī pārējiem strikti jāizvērtē, ko un kā svinēt. “Ja vecākiem ir problēmas un diagnoze, risks, ka diagnoze būs arī bērnam, ir milzīgs. Viņš nedrīkstētu dzert nekad. Alkohols ir narkotiska viela. Kad runā par narkotikām, visi šausminās. Bet alkohols ir tieši tāda pati narkotiska viela,” teic narkoloģe.
Jauniešu “klupšanas akmens” ir fizi un sidri – daudzi maldīgi tos neuzskata par alkoholiskiem dzērieniem.
Tradīciju īstais balsts
Ja svētkos obligāti vajag iedzert, nav tālu tas brīdis, kad iedzeršanas nepieciešamībai tiks piemeklēts iemesls svinēt vienalga ko. Kad nācijas rituāli sāk apdraudēt pašu nāciju, ir nepieciešamas pārmaiņas. Ja tomēr nepieciešams kopā ar visiem pacelt glāzi, tajā var arī nebūt alkohols. “Es nevaru pateikt, ka esmu simtprocentīga atturībniece, iedzeru kādreiz kādu vīnu svinīgos pasākumos, bet es stipri padomāšu, kuros gadījumos es varu to atļauties, kā es jūtos un vai man to gribas. Man reibuma sajūta nepatīk,” atklāj J.Sorokina. Viņa atzīst, ka nespēj sevi iedomāties dzeram katru dienu pa glāzei sarkanvīna – tāds padoms nereti izskan “veselības uzlabošanai”. Ja arī ir pētījumi vielu līmenī, ka regulāri lietots sarkanvīns pasargā no Alcheimera slimības, pētījumi klusē, cik bieži tās vietā sastopama alkohola izraisīta plānprātība.
